Jūlijā atsakoties pagarināt graudu darījumu, kas ļautu Ukrainai eksportēt produkciju caur Melno jūru, Vladimirs Putins vēlējās atņemt valstij, kurā viņš iebruka, šo svarīgo eksporta un ārvalstu valūtas ieņēmumu kanālu. Ostu, tostarp Donavas, bombardēšanai vajadzēja iedragāt Ukrainas infrastruktūras iespējas. Taču tikai trīs mēnešus pēc tam, kad Ukraina, neatskatoties uz Maskavu, organizēja jaunu koridoru, eksports pārsniedza graudu darījuma laika piegāžu apjomu.
Kopš septembra vidus 302 kuģi pa jauno koridoru pārvadājuši 10 miljonus tonnu kravu uz 24 valstīm, sacīja Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs. Pusi no šī apjoma veido lauksaimniecības produkti, metāli un citas izejvielas, kas tiek sūtītas arī uz ārzemēm.
Ja pirmajā mēnesī eksportēts 278 000 tonnu, tad decembrī šis rādītājs tiek prognozēts 5 miljonu tonnu apmērā
Šīm piegādēm jau ir manāma pozitīva ietekme uz ekonomiku un “nākamgad tās kļūs par vienu no izaugsmes virzītājspēkiem”, laikraksts The New York Times (NYT) citē Ukrainas investīciju bankas Dragon Capital galveno ekonomisti Olenu Bilanu. Preču eksports pa koridoru, pēc viņas aplēsēm, varētu pieaugt līdz 7 miljoniem tonnu mēnesī.
Neskatoties uz sistemātiskiem uzbrukumiem ostas infrastruktūrai, tās pieņēma iekraušanai 337 kuģus, sacīja Kubrakovs, jeb 112 kuģus mēnesī. Saskaņā ar Melnās jūras stratēģisko pētījumu institūta datiem, tas ir vairāk nekā vidēji mēnesī ANO paspārnē esošā graudu koridora darbības periodā. Tad vidējais piegādes apjoms bija 2,7 miljoni tonnu mēnesī , bet pēdējo trīs mēnešu laikā pa jauno koridoru ir vairāk nekā 3,2 miljoni tonnu, stāsta institūta vadītājs Andrijs Kļimenko.
Viņš sacīja, ka plaukstošā Melnās jūras tirdzniecība ļauj “Ukrainai nopelnīt papildu naudu, tostarp budžetam, kas finansē armiju, un Krievijai tas ļoti nepatīk”.
Viens no faktoriem, kas nodrošināja koridora drošību, bija jūras droni, kurus Ukraina sāka ražot lielos daudzumos. Pēc graudu darījuma beigām Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzskatīs par likumīgu militāru mērķi visus kuģus, kas dodas uz Ukrainas ostām vai no tām. Bet Krievija tikai vienu reizi apturēja šādu kuģi pārbaudei.
Ar jūras bezpilota lidaparātu palīdzību bija iespējams nogremdēt ne tikai Melnās jūras flotes kuģus (saskaņā ar Oryx datiem Krievija konflikta laikā, tostarp no raķešu triecieniem, zaudējusi 19 jūras kuģus un zemūdenes). Bija iespējams attīrīt teritoriju aptuveni 300 km attālumā no Ukrainas krasta, NYT pastāstīja drona operators, kura sprādziens septembrī sabojāja patruļkuģa Sergejs Kotovs korpusu:
”Pilnīgi iespējams viņus [krievu kuģus] padzīt. Krievijas dominance Melnajā jūrā ir beigusies”.
