Kremlis pats sevi ir novedis strupceļā, kurā tas ir spiests ķerties pie kodolšantāžas un riskēt ar attiecībām ar Ķīnu. Vladimirs Putins ir izmisumā, viņa svīta ir izmisumā, Krievijas armija nav īpaši kaujas gatavībā, un tas viss ievieš situācijā lielu neparedzamības elementu. Amerikāņu eksperti nonāk pie šādiem secinājumiem, analizējot notikumus septembra beigās – oktobra sākumā, kad Krievijas vadība nolēma veikt mobilizāciju un nekavējoties anektēt tās Ukrainas teritorijas, kuras tā daļēji notur savā kontrolē.
Čārlzs Kupčans (Charles A. Kupchan) un Stīvens Sestanovičs (Stephen Sestanovich), divi vadošie Krievijas eksperti Vašingtonā bāzētajā ”Ārējo attiecību padomē”, 3. oktobrī publiskā diskusijā runāja par to, kā viņi redz pašreizējo situāciju saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu – karu, kuru Krievija zaudē. Tam ir rezonanse gan pasaulē, gan pašā Krievijā – pirmo reizi pēc ilgāka laika Alekseja Navaļnija štāba pārstāvētā Krievijas opozīcija sāk runāt par organizēta protesta iespējamību.
Stīvena Sestanoviča vārdiem sakot, “pēdējā nedēļa bija sliktākā gada sliktākā mēneša sliktākā nedēļa, kad Putins ir bijis pie varas”. Sestanovičs atzīmēja, ka viena no apjukuma pazīmēm Kremlī bija Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova neskaidrais paziņojums par Krievijas anektēto teritoriju robežām: “Viņš par to neko nevarēja pateikt, solot atgriezties pie šī jautājuma, un tikai paziņoja, ka ar šo reģionu iedzīvotājiem gatavojas to apspriest. Nu, paskatīsimies, kā šī diskusija noritēs.”
Kremļa apjukums tikai pastiprinās līdz ar Ukrainas spēku veiksmīgo virzību uz priekšu, kad Kijiva atbrīvo tieši tās teritorijas, kurās, pēc Krievijas varas iestāžu domām, tauta tikko nobalsoja par pievienošanos Krievijai – turpretim Ukrainas armiju tur sagaida kā atbrīvotāju.
Arī Putina izsludinātā mobilizācija, pēc ekspertu domām, tiek veikta pilnīgas apjukuma gaisotnē. Tas viss, saka Stīvens Sestanovičs, liek Putinam runāt tā, kā viņš veidoja savu runu par Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijai: “Vispār, kad lielas valsts vadītājs sāk runāt par sātanismu, tad tu sāc domāt. ko tas nozīmē … Šī runa bija pārspīlējuma un histērijas pilna, un viņš atklāti mēģina pārformatēt šo karu sabiedrībai no kara ar Ukrainu par karu ar Rietumiem, turklāt karu, kuru izraisīja Rietumi, lai iznīcinātu Krieviju.”
Krievijas neatkarīgie analītiķi par to runā jau labu laiku: Maskavai uzreiz pēc moderno ieroču parādīšanās Ukrainā un milzīgiem reāliem zaudējumiem Krievijas armijā nācās attēlot karu kā kaut ko nopietnu, lai iedzīvotāji aizmirstu par solījumu Kijivu ieņemt trīs dienu laikā.
Čārlzs Kupčans uzskata, ka tagad Putinam ir “jābeidz teikt cilvēkiem, lai viņi mierīgi turpina iet savās darīšanās, jo tagad valsts ar pavēstēm skrien pēc viņiem no mājas uz māju”, un tāpēc Putins “pastiprināja savu retoriku, lai attaisnotos nopietnāk nekā līdz šim upurus, kas krieviem jānes šajā karā.”
No tā eksperts secina: “Mums ir nopietni jāuztver nopietna spriedzes pieauguma iespēja, jo, ja Putins sāks iedvesmot krievus, ka runa iet par Krievijas pastāvēšanas draudiem, tad viņš var tikt iesprostots stūrī ar sevis paša vārdiem, un nolemj uzņemties lēmumus, kas atbilst šai “cīņai par eksistenci”. Vai tas nozīmē iespēju izmantot kodolieročus? Es nezinu”.
Savukārt Stīvens Sestanovičs neizslēdz iespēju, ka Krievija kaujas laukā pret Ukrainu izmantos taktiskos kodolieročus vai kodollādiņa demonstrācijas sprādzienu Melnajā jūrā, norādot, ka “ja agrāk šo scenāriju iespējamība bija ārkārtīgi maza, apmēram viens procents, tad tagad joprojām maz ticama, bet varbūtība jau ir, manuprāt, ap 10 procentiem.
Atbildot uz jautājumu, kāda varētu būt Rietumu reakcija uz jebkādu Krievijas īstenotu kodolieroču izmantošanu, Čārlzs Kupčans atgādināja, ka jau ir daudz runāts par atbildes variantu izskatīšanu:
“Es pieņemu, ka ASV neatbildēs ar to pašu, bet gan rīkosies pret Krievijas militārajiem mērķiem Ukrainas teritorijā. Un es nebūtu pārsteigts, ja tā vietā, lai paļautos tikai uz ukraiņiem, paši NATO spēki noteikti varētu uzbrukt Krievijas militārajām pozīcijām Ukrainas austrumos un, iespējams, arī Krimā no gaisa. Acīmredzot būs papildu sankcijas. Domāju, ka tad, ja krievi nolems izmantot kodolieročus, radīsies Krievijas globālā izolācija no pasaules, tajā skaitā Ķīnas, Indijas un citām valstīm, un tas tikai stiprinās kopējo noskaņojumu, ka šī ir zaudējuma attīstība Krievijai un, ka Krievija turpinās ripot lejup viena pati, bez neviena atbalsta.”
Bet kā ir ar krieviem, vai viņi ir gatavi kļūt par Putina retorikas upuriem, cik ļoti viņi tai tic? Eksperti atsaucas uz savas kolēģes no Kārnegi fonda Tatjanas Stanovas neseno viedokli, kura secināja, ka tieši Krievijas “elitē” neviens nopietni netic, ka Rietumi ir apdraudējuši Krievijas pastāvēšanu, un viņiem ir maz izpratnes par Putina vārdiem par sātanismu un citiem ārpuszemes briesmoņiem.
Stīvens Sestanovičs šajā sakarā spriež par iespēju, ka Putins varētu tikt gāzts no amata un ka rezultātā pret viņu varētu notikt apvērsums: “Es nedomāju, ka mums tas būtu jāgaida tuvākajā nākotnē. Taču nav šaubu, ka Putins tagad saskaras ar jaunu iekšpolitisko klimatu.
Acīmredzot par šīs atmosfēras rādītāju var uzskatīt gan Putinam lojālāko cilvēku, piemēram, Vagner PMC īpašnieka Jevgeņija Prigožina un Čečenijas līdera Ramzana Kadirova atklātas kritikas pret militārpersonām, gan Molotova kokteiļu lidošanu. uz Krievijas militāro reģistrācijas un iesaukšanas birojiem. Vašingtonas eksperti, runājot par Putina ievainojamību, liek domāt, ka visa šī notikuma rezultātā pati Krievija var attīstīties dažādi, un ir pāragri spriest, kādi spēki varētu būt pie stūres pašreizējās Kremļa saimnieka pilnīgas neveiksmes gadījumā.
