Šogad starp iespaidīgākajiem notikumiem var minēt Ukrainas karaspēka iebrukumu Kurskas apgabalā kopā ar spēcīgu raķešu un dronu uzbrukumu vilni. Jo īpaši cieta militārie lidlauki, munīcijas noliktavas, naftas pārstrādes rūpnīcas, degvielas uzglabāšanas centri un pat Maskava. Edvards Lūkass, konsultants, kurš specializējas Eiropas un transatlantiskajā drošībā, raksta par to The Times .
“Viņi nogremdēja vienīgo lielo prāmi, kas savienoja Krimu, un vērtīgo Kilo klases uzbrukuma zemūdeni, kas noenkurota it kā labi aizsargātā Krievijas ostā. Atlikušie mērķi palika gruzdoši: sarkanās līnijas, tabu un aizspriedumi,” viņš uzsvēra.
Analītiķis citēja domnīcas Policy Exchange aizsardzības ekspertu Edvardu Stringeru, kurš sacījis, ka Ukraina ir “uzspridzinājusi veco spēli”.
“Tas bija lēns noplicināšanas karš, kurā Rietumu sabiedrotie sniedza pietiekamu atbalstu, lai Ukraina nezaudētu, bet (vairumā gadījumu) ieviesa ierobežojumus savu nodrošināto tāla darbības rādiusa ieroču lietošanai. Amerikāņu, Vācijas un citi līderi baidījās, ka Rietumu artilērijas un raķešu izmantošana, lai uzbruktu mērķiem dziļi Krievijas iekšienē, pastiprinās Kremļa iespaidu, ka NATO ir īstais ienaidnieks, un novedīs pie bīstamas eskalācijas. Noklusētais mērķis bija, lai konflikts beigtos sarunās,” sacīja Lūkass.
Tajā pašā laikā, pēc eksperta domām, viss vairs nav tā, jo Ukraina ne tikai mainīja situāciju ar Krieviju, bet arī “samulsināja savu sabiedroto kautrību un pesimismu”.
Lūkass uzskata, ka gadījumā, ja Ukrainai izdosies apturēt Krievijas spēkus, tā spēs Kurskas apgabala “katlā” ievilināt 3 tūkstošus Krievijas karavīru.
“Kad tie ir notverti, tie var kļūt par noderīgu sarunu elementu daudziem citiem ukraiņu karagūstekņiem Krievijā. No Kurskas tika evakuēti vairāk nekā 130 000 cilvēku, izplatot savus stāstus par haosu un pazemojumu visā Krievijā un uzsverot plaisu starp Kremļa melu mašīnu un realitāti. “Putinam bija jāatsauc pretgaisa aizsardzība no Krimas, lai aizsargātu Maskavu un citas apdzīvotās vietas Krievijas iekšzemē,” norādīja konsultants.
Savukārt Kremlim satraucošākais ir tas, ka, pēc eksperta domām, privātās armijas algotņu “Paladin” vadītājs Georgijs Zakrevskis kritizēja karu, Putinu nodēvējot par “tā saukto prezidentu”. Viņš atkārtoja domstarpības, ko iepriekš pauda cits militārais līderis Jevgeņijs Prigožins , kura apvērsuma mēģinājums satricināja arī Kremli.
“Savā jaunajā grāmatā “Krišana: Prigožins, Putins un jaunā cīņa par Krievijas nākotni” britu akadēmiķis Marks Galeoti un krievu-amerikāņu žurnāliste Anna Harutjunjana apgalvo, ka Prigožina epizode atklāja “morālo un ideoloģisko vakuumu putinisma centrā. ” Viņa slepkavība pagājušā gada augustā (tas atkal šis lāsts) atklāja ne tikai to, kā sistēma darbojas, viņi raksta, bet arī to, kā tā sāk izgāzties,” piebilda Lūkass.
Pēc eksperta domām, slikta lēmumu pieņemšana bijusi Krievijas Federācijas iezīme jau gadu desmitiem, jo viņu režīms nespēj reaģēt uz krīzes situācijām.
“Panākumu atslēga krievu organizācijās ir slēpt sliktas ziņas no priekšnieka. Neviens neuzdrošinājās pateikt Putinam pilna mēroga iebrukuma priekšvakarā 2022. gadā, ka Ukraina cīnīsies. Var derēt, ka neviens viņam pilnībā un laikā nepateica, cik ļoti Krievijai tagad kaitē Kijivas “nacistu marionešu režīms”,” uzsvēra Lūkass.
Viņš norādīja, ka Rietumi tagad runā par solidaritāti ar Ukrainu, taču sapringst par to, kas varētu būt uzvara: iespējams, haoss Krievijā vai Putina aizstāšana ar kādu “sliktāku”.
“Zeļenska azartspēlēm vajadzētu koncentrēt mūsu saprātu. Gribam vai nē, arī mūsu žetoni ir uz galda,” secināja analītiķis.