Kamēr Putins cenšas turpināt satricināt militāri rūpniecisko kompleksu, daudzas civilās nozares ir sākušas lejupslīdi, dažviet pat līdz sabrukumam. Krievijas ekonomika ir pārsteigusi daudzus, saglabājot noturību starptautisko sankciju priekšā, taču pēc trim kara gadiem un Rietumu ierobežojumiem tā uzrāda vairākas problēmas, kas visas izskatās ļoti nopietnas, raksta Bloomberg .
“Plaisas 2 triljonu dolāru ekonomikā tagad ir diezgan acīmredzamas,” teikts publikācijā.
Žurnālisti ir atzīmējuši, ka Maskava “izvēlas ieročus, nevis sviestu”: kamēr visi valsts resursi tiek novirzīti karam, civilā ekonomika pakāpeniski mirst. Šī dinamika tika demonstrēta arī šonedēļ: Putins apmeklēja karoga pacelšanas ceremoniju uz jaunas ar kodolieročiem darbināmas ballistisko raķešu zemūdenes, kamēr nāca ziņas, ka automašīnu pārdošanas apjomi jūnijā ir kritušies par 30%.
Baidoties no turpmākas ekonomikas atdzišanas, Krievijas Centrālā banka vakar nolēma samazināt galveno procentu likmi par aptuveni 2 procentpunktiem pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tā tika samazināta par 1 procentpunktu. Tas ir, izvēloties starp augstu inflāciju un ekonomikas lejupslīdi, Centrālā banka izvēlējās pirmo variantu.
“Arvien vairāk pierādījumu liecina par grūtiem laikiem daudzās Krievijas ekonomikas nozarēs, ko ietekmē karš, Rietumu sankcijas, darbaspēka trūkums, zemākas naftas cenas, augsta valūtas vērtība un augstas procentu likmes,” saka Alekss Kokčarovs, Bloomberg Economics ģeoekonomikas analītiķis.
Viņš sacīja, ka civilās ekonomikas sabrukuma risks pieaug, jo Putina karš pret Ukrainu gandrīz pilnībā ir vērsts uz militāriem mērķiem.
Publikācijas autors norāda, ka līdz šim spēja piegādāt naftu un gāzi Ķīnai, Indijai un dažām Eiropas valstīm ir bijusi būtisks atbalsts Krievijai. Taču ar to nepietika, lai izvairītos no problēmām citās Krievijas ekonomikas nozarēs. Piemēram, Krievijas ogļu rūpniecība piedzīvo liela mēroga krīzi, zaudējot gan noieta tirgus, gan sarežģītu rūpniecisko iekārtu piegādātājus, gan iespēju piesaistīt Rietumu finanšu resursus modernizācijai.
Zīmīgi arī tas, ka sakarsušais Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss nespēja nodrošināt pietiekamu pieprasījumu pēc Krievijas tērauda rūpniecības. Problēmas ar eksportu un nekustamā īpašuma tirgus atdzišana Krievijā, kas veidoja ievērojamu daļu no iekšzemes pieprasījuma pēc tērauda, noveda pie ievērojama Krievijas metalurģijas krituma.
Taču, iespējams, visbiedējošākā zīme Putinam būtu problēmas finanšu sektorā. Jūlija sākumā dažu Krievijas lielāko banku vadītāji privāti apsprieda iespēju meklēt valdības palīdzību, ja slikto kredītu līmenis to portfeļos turpinātu pieaugt. Iekšējās informācijas sniedzēji un Bloomberg News pārskatītie dokumenti liecina, ka viņu kredītportfeļu patiesā “kvalitāte” ir daudz sliktāka, nekā liecina oficiālie dati.
“Atliek tikai šaura vadošo nozaru grupa ar augstiem izaugsmes tempiem — tās visas ir saistītas ar valdības pasūtījumiem un aizsardzību,” šīs vasaras sākumā sacīja T-Investments galvenā ekonomiste Sofija Doņecka. Viņa sacīja, ka ir grūti atrast citas nozares, kas darbojas ar peļņu. Lielākā daļa Krievijas civilo nozaru 2025. gadā piedzīvos ražošanas kritumu.
Meklējot militārā budžeta ieņēmumu avotus, Krievijas valdība ir ķērusies pie ļoti sliktas prakses: privātā kapitāla konfiskācijas. Pēdējā gada laikā konfiscēto aktīvu kopējā vērtība ir trīskāršojusies. Krievijas uzņēmumi ceļ trauksmi, paužot bažas par nacionalizāciju vilni. Taču nešķiet, ka Kremlis ir gatavs ņemt vērā šīs bažas.
“Putinam īsti nerūp, ka tiek iegūts mazāk ogļu vai izcirsts mazāk kokmateriālu, vai ka krītas mazumtirdzniecības apjomi. Viņš ir pilnībā koncentrējies uz saviem militārajiem mērķiem. Visticamāk, viņš vēlas spēlēt tādu pašu lomu Krievijas vēsturē kā Pēteris Lielais vai Katrīna Lielā,” saka ekonomikas analītiķis Alekss Kokčarovs.
