Turpinot karu Ukrainā, Krievijai saskaras arī ar problēmām mājās – inflāciju. Pagājušajā gadā Krievijas centrālā banka dubultoja bāzes procentu likmi, cenšoties kontrolēt cenas. Par ro raksta The Wall Street Journal (WSJ)
Tomēr inflācija turpina pieaugt un šomēnes bija 9%. Paaugstinājušās cenas precēm un pakalpojumiem dažādās nozarēs: no kartupeļiem (pieaugums šogad par 91%) līdz ekonomiskās klases lidojumiem (pieaugums par 35%) .
Piektdien Ktievijas Centrālā banka paaugstināja bāzes likmi par diviem procentpunktiem līdz 18 procentiem gadā. Inflācija ir kļuvusi par raksturīgu Krievijas kara ekonomikas iezīmi. Cenu kāpumu veicināja pieaugušie militārie izdevumi, kā arī rekordlielais darbaspēka trūkums, jo daļa darbaspējīgo vīriešu dodas uz fronti, bet citi pamet valsti. Jaunās ASV sankcijas ir apgrūtinājušas starptautiskos maksājumus un palielinājušas izmaksas importētājiem.
Lai gan cenas nepaaugstinās pietiekami strauji, lai izraisītu ekonomisko krīzi vai sociālos nemierus, tās liecina par pieaugošu nelīdzsvarotību ekonomikā. Paātrinoša inflācija nozīmē arī to, ka militārais konflikts Krievijai kļūs arvien dārgāks.
“Krievijas varas iestādēm nav labu iespēju cīņā pret inflāciju – tās nevar apturēt karu, nevar atrisināt nodarbinātības problēmu un pārtraukt iedzīvotāju algu celšanu. Kamēr karš turpināsies, inflācija saglabāsies augsta,” sacīja Aleksandra Prokopenko, bijusī Krievijas Centrālās bankas ekonomiste un Kārnegi centra līdzstrādniece.
Ceturtdien Kremlis paziņoja, ka strādā, lai veiktu pasākumus cenu ierobežošanai, jo “noteikti inflācijas procesi rada bažas valdībai un centrālajai bankai”.
Pirmie kara mēneši Ukrainā izraisīja lejupslīdi Krievijas ekonomikā, taču tā ātri atguvās, jo valsts un uzņēmumi atrada veidus, kā apiet Rietumu sankcijas. Tajā pašā laikā ekonomikā sākās plašākas pārmaiņas. Valdība atgriezās pie padomju stila militārajiem izdevumiem, kas veido aptuveni 7% no IKP. Mūsdienās militārie izdevumi Krievijā ir kļuvuši par galveno ekonomikas izaugsmes faktoru.
Rūpnīcas, kas ražo tankus, dronus un munīciju karavīriem, strādā vairākās maiņās septiņas dienas nedēļā. Maijā Vladimirs Putins iecēla jaunu aizsardzības ministru Andreju Belousovu, kurš ir makroekonomists un valdības iejaukšanās ekonomikā atbalstītājs. Ekonomisti saka, ka iecelšana apstiprina, ka ekonomika un karš tagad ir cieši saistīti.
Kopš pagājušā gada decembra Centrālā banka ir saglabājusi bāzes likmi 16% līmenī, taču tas maz ietekmējis inflācijas palēnināšanos. Turklāt Krievijas valdība šomēnes atcēla preferenciālās hipotēkas 8% apmērā. Pēc ekspertu domām, šī programma veicināja burbuļa inflāciju nekustamā īpašuma tirgū. Nesenā ziņojumā JP Morgan analītiķi atzīmēja, ka stingrā monetārā politika Krievijā “joprojām ir mulsinoša parādība”.
“Notiekošie procesi skaidri parāda monetārās politikas ierobežojumus valsts izdevumu pieauguma un sarežģītās situācijas darba tirgū kontekstā. Centrālā banka nevar ietekmēt fiskālo politiku un ir bezspēcīga attiecībā uz demogrāfiskajiem rādītājiem,” atzīmēja Vīnes Starptautisko ekonomisko pētījumu institūta (WIIW) ekonomists Vasīlijs Astrovs.
Nesenā ziņojumā Centrālā banka atzina, ka inflācijas mazināšanai būs nepieciešams daudz ilgāks laiks, nekā sākotnēji gaidīts. Cenu kāpumu uzskatāmi parāda ”Boršča indekss”. Aprēķiniem tiek ņemti tādi populāri produkti kā bietes, skābais krējums un gaļa. Salīdzinot ar pagājušo gadu, ”boršča indekss” pieauga par 26%.
Krieviem inflācija atsauc atmiņā 90. gadu ekonomisko krīzi. Daudzi ir ierobežojuši savus tēriņus un atteikušies ceļot brīvdienās. Citi ir pievienojušies Telegram kopienām un dalās ar padomiem par to, kur atrast labākus piedāvājumus.
Darbaspēka trūkumu pastiprina demogrāfiskā krīze valstī. Pēc Centrālās bankas domām, uzņēmumiem trūkst gan augsti kvalificētu speciālistu, gan strādnieku. Aizsardzības nozare pēdējo 18 mēnešu laikā ir piesaistījusi vairāk nekā pusmiljonu civilo darbinieku. Taču, neskatoties uz to, aizsardzības rūpniecības uzņēmumos trūkst aptuveni 160 tūkstošu speciālistu.
ASV sankciju dēļ cieš arī Krievijas importētāji. Ķīnas eksports pēdējos mēnešos ir ievērojami samazinājies. Sankciju spiediena ietekmē palēninājusies arī tirdzniecība starp Turciju un Krieviju.
“Parasti Krievija un tās partneri atrada veidus, kā apiet sankcijas. Bet tas neatkārtosies ilgu laiku, jo ASV neapstāsies. Galu galā par to būs jāmaksā Krievijas patērētājiem un uzņēmumiem,” sacīja Astrovs
