Kolimā mikroautobusu un autobusu pasažieri bez tualetes ir spiesti izturēt līdz pusei dienas ceļā. Alternatīva: atslogot sevi redzamā vietā sniegā, mīnus 50 grādu temperatūrā, tajā pašā laikā cīnoties pret daļēji savvaļas suņu bariem. Kopš 2019. gada Magadanas reģiona gubernators ir pieprasījis, lai vietejā vara izdomā, kam būtu jāatrisina problēma.
Reģiona vienīgā tualete atradās diennakts kafejnīcā Larjukovajas ciematā, Susmanskas rajonā, uz Kolimas šosejas, savienojot Magadanas reģionālo centru ar daudziem ciemiem un pilsētām. Parasti šo tualeti izmantoja regulāro autobusu pasažieri, autobraucēji un kravas auto vadītāji, sanitārā pietura bija vienīgā 600 kilometru rādiusā.
Tualete ir slēgta kopš 24. janvāra. Kafejnīcas darbinieki ziņo: “tualete ir aizsalusi.”
Tagad cilvēkiem ir jāatbrīvojas ārā 50 grādu salnā, tieši sniegā, cīnoties ar kafejnīcās barotu pusmežonīgu suņu baru.
“Telpās nedarbojas tualete. Ej, kur gribi, kā saka. Mana vecmāmiņa ar mums brauca mikroautobusā. No bezcerības viņa apsēdās uz ielas. Un visapkārt stāv automašīnas un cilvēki skatās. Viņa apsedza sevi ar kažoku, un mēs padzinām suņus no viņas. Tā ir šausmīga lieta. Vecāks cilvēks ir stresā. Viņa pat nevarēja papusdienot,” stāsta autobusa pasažiere.
”Attālums no dažādiem Kolimas ciemiem līdz Magadanai pa šoseju ir simtiem kilometru un līdz pusei dienas ceļā, un visu šo laiku bērni, veci cilvēki un pieaugušie nevar apmierināt savas dabiskās fizioloģiskās vajadzības”, piebilst meitene.
Zīmīgi, ka 2019. gadā gubernators Sergejs Nosovs reģionālās valdības sēdē bija sašutis par tualešu trūkumu uz Kolimas šosejas. Tajā pašā laikā viņš šo problēmu sauca par “mūžīgu”.
“Uz ceļa nav tualetes, cilvēki brauc 8 stundas vai vairāk, viņiem taču ir kaut kur jāiet. Turklāt ziemā tualetēm jābūt siltām, un vispār kādam tās ir jāuztur. Jānoskaidro, kurš par to ir atbildīgs, kam tās jābūvē un uz kā rēķina,” viņš ar uzdevumu vērsās pie Magadanas apgabala ceļu saimniecības un transporta ministra Alekseja Šuganceva.
Kopš tā laika nekas nav mainījies. Acīmredzot ierēdņiem joprojām rodas jautājums, kura atbildības joma tā ir.
Taču vēl ievērojamāk ir tas, ka 2014. gadā varas iestādes jau pasūtīja un apmaksāja trīs biotualešu izbūvi uz Kolimas federālā ceļa publiskās un privātās partnerības ietvaros.
Divām bija paredzēts parādīties uz šosejas Magadana-Balagannoe-Talon un vēl vienai uz šosejas Palatka-Kulu-Neksikan. “Tualetes tiks uzstādītas saskaņā ar valdības dekrētu par ceļu nodrošināšanu ar servisa iekārtām,” toreiz ziņoja Magadanas apgabala televīzijas un radio apraides kompānija.
Moduļu konstrukcijas Magadanas reģionam izgatavoja Maskavas pilotu civilās aviācijas rūpnīca. Vienas tualetes izmaksas reģionālajam budžetam izmaksāja 1 miljonu rubļu (ap 10 000 eiro).
Biotualetes patiešām parādījās kādā brīdī, par ko liecina Magadanas reģiona iedzīvotāji. Taču, tā kā līgumi par to uzturēšanu netika noslēgti, tualetes pēc ekspluatācijas nācās likvidēt.
Tomēr Kolima nav vienīgais reģions, kura iedzīvotājiem ir liegta iespēja izmantot parastās tualetes. Saskaņā ar 2015. gadā veikto pētījumu 27,8% Krievijas iedzīvotāju tajā laikā nebija aprīkotas tualetes.
Saskaņā ar jaunākajiem Rosstat datiem 2,68 miljoniem mājsaimniecību Krievijā joprojām nav kanalizācijas sistēmas, bet 11,8 miljoni Krievijas iedzīvotāju izmanto septiskās tvertnes un bedres.
