Krievijas diktatora Vladimira Putina vizīte Ziemeļkorejā vairāk izskatās pēc izmisuma, nevis saišu veidošanas gājiena. Par to raksta TIME
“Pēc 24 gadiem Putins atgriežas izstumtajā valstī, jo viņš ir iepinies Eiropas asiņainākajā militārajā konfliktā kopš Otrā pasaules kara. Neskatoties uz to, ka Krievija un Ziemeļkoreja oficiāli noliedz ieroču līguma esamību, tā sekas ir Ukrainas pilsētu iznīcināšana un ukraiņu karavīru nogalināšana frontē. Līgums ir būtiski uzlabojis KTDR ekonomisko situāciju, jo apmaiņā pret raķetēm un lādiņiem tā saņem no Krievijas degvielu, pārtiku un militārās tehnoloģijas,” raksta žurnālisti.
Putins uzskata, ka jebkuras problēmas, ko Krievijas un Korejas renesanse rada Rietumiem un to sabiedrotajiem, ir pozitīva attīstība.
Tomēr Putina vizīte Phenjanā rada zināmus riskus Krievijai. Tas draud ar attiecību pasliktināšanos ar Maskavas galveno politisko un ekonomisko partneri – Ķīnu.
“Putins vēlējās apmeklēt Phenjanu pagājušajā gadā, kad viņš bija vizītē Pekinā, taču ķīnieši viņam uzstājīgi skaidroja, ka to nedrīkst darīt. Kamēr Kims un Putins mēģina iejusties Džeimsa Bonda filmu sērijas kariķētu ļaundaru lomā, Ķīna pilda leģitīma globāla spēka lomu. Pēdējā lieta, kas Sji šobrīd ir vajadzīga, ir kļūt par trešo dalībnieku Indo-Klusā okeāna reģiona “ļaunuma ass trīsstūrī”, raksta TIME žurnālisti.
Austrumāzijas eksperts Trojas universitātē Seulā Daniels Pinkstons atzīmēja, ka “ķīnieši, iespējams, ir noguruši vai noraizējušies, ka Ziemeļkoreja un Krievija kļūst pārāk tuvi.”
Pēc viņa teiktā, paziņotā Kremļa un KTDR “visaptverošā stratēģiskā partnerība” ne tikai kaitina Pekinu, bet pati par sevi tai nav spēcīga pamata, izņemot situācijas ieguvumus abām pusēm.
“Diktatori vienmēr var lauzt savas saistības, tāpēc viņi nav uzticami partneri. Krievija un Ziemeļkoreja ir aizvainotas revizionistiskas valstis, taču tām nav citu kopīgu vērtību, kā vien vēlme atcelt status quo,” sacīja analītiķis.