Ikvienam, kurš meklē romantisku partneri, ir sava motivācija: dažiem nepieciešams mīļotā cilvēka atbalsts, daži vēlas dibināt ģimeni, bet citiem ir svarīgi atbilst sabiedrības cerībām. Kanādas un ASV zinātnieki ir noskaidrojuši, kādā gadījumā cilvēkam ir lielāka iespēja ātrāk satikt savu “otro pusīti”.
Daudzi mūsdienu pētījumi ir veltīti romantiskajām attiecībām un to lomai cilvēka dzīvē. Piemēram, zinātnieki ir pārbaudījuši, vai cilvēki, kuriem ir pāris, patiešām ir laimīgāki par “vientuļajiem”, un arī noteikuši attiecību kvalitātes rādītāju.
Eksperti no vairākām Kanādas universitātēm, kā arī no Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko (ASV), pētīja, kā vēlme atrast mīļāko ir saistīta ar romantisku attiecību uzsākšanas varbūtību. Pētījuma rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā “Personality and Social Psychology Bulletin” .
Publikācijas autori izstrādāja tā saukto “Autonomās motivācijas skalu romantisku attiecību meklēšanai” – anketu ar 24 jautājumiem. Šajā skalā tika ņemti vērā seši motivācijas veidi.
1. Iekšējā – vēlme pēc romantiskām attiecībām, jo tās sniedz baudu un emocionālu gandarījumu. Cilvēki ar šāda veida motivāciju augstāk par visu vērtē pieredzi.
2. Identificētā – sajūta, ka attiecības atbilst cilvēka personiskajām vērtībām vai dzīves mērķiem, piemēram, atbilst vēlmei dibināt ģimeni.
3. Pozitīvi introjektētā – vēlme uzsākt un uzturēt attiecības, jo tas paaugstina pašapziņu vai rada lepnumu.
4. Negatīvi introjektēta – vēlme izvairīties no negatīvām sajūtām, piemēram, kauna, vainas apziņas vai nepiepilītības sajūtas, kas saistītas ar vientulību.
5. Ārējā – vēlme attaisnot citu cilvēku cerības vai izvairīties no sabiedrības spiediena.
6. Amotivācija – skaidras vēlmes vai acīmredzamu iemeslu trūkums veidot un uzturēt romantiskas attiecības.
Vispirms zinātnieki pārbaudīja, kā seši iepriekš uzskaitītie motivācijas veidi korelē ar vairāk nekā 1200 pieaugušo, kuri pētījuma laikā bija neprecējušies, psiholoģiskajām īpašībām un attiecību vēlmēm. Tiem, kuriem bija raksturīga iekšēja vai identifikācijas motivācija, bija tendence uz drošu piesaistes stilu, kurā cilvēks tiecas pēc uzticības pilnas, veselīgas komunikācijas un spēcīgām, ilgtermiņa attiecībām.
Respondentiem ar introjekciju un ārēju motivāciju bija lielākas bailes no vientulības un trauksmes piesaistes tips, kas balstīts uz bailēm no pamešanas un nenoteiktību par partnera mīlestību. Amotivācija bija saistīta ar izvairīgu piesaisti (ko raksturo bailes no tuvības) un mazāku interesi par nopietnām romantiskām attiecībām.
Autori arī izvirzīja hipotēzi, ka respondentu motivācija varētu paredzēt, vai viņiem pārskatāmā nākotnē būs romantisks partneris. Lai pārbaudītu šo hipotēzi, pētnieki lūdza 3000 vientuļiem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 39 gadiem aizpildīt Romantisku attiecību meklēšanas autonomās motivācijas skalu un ziņot par savām vēlmēm, nodomiem un apmierinātību ar dzīvi. Sešus mēnešus vēlāk respondenti sniedza informāciju par to, kāda bija viņu privātā dzīve šajā laikā un vai viņi bija uzsākuši romantiskas attiecības.
Izrādījās, ka cilvēki ar iekšēju un identificētu motivāciju biežāk atrada romantisku partneri. Tajā pašā laikā respondenti ar negatīvu introjektīvu motivāciju (īpaši tie, kuri nevēlējās justies kā zaudētāji) retāk iesaistījās attiecībās.
“Cilvēki, kuri bija vairāk motivēti iesaistīties attiecībās, lai izvairītos no sliktas pašsajūtas, retāk turpināja attiecības arī pēc sešiem mēnešiem. Tas saskan ar citiem pētījumiem, kas liecina, ka neliela neatlaidība patiesībā var būt pašdestruktīva lieta. Idejā par sevis izzināšanu pirms došanās ārpusē ir kaut kas īpašs. Sajūta, ka attiecības pašas par sevi būtu patīkamas un jēgpilnas, var liecināt, ka esat gatavs atrast romantisku partneri,” secināja pētnieki.
