Laika gaitā dažas atmiņas tiek aizstātas ar citām, bet kāpēc cilvēki atceras tieši to, ko viņi atceras? ASV zinātnieki atbildēja uz šo jautājumu, analizējot vairāk nekā 100 epizodiskās atmiņas pētījumus. Pētījums publicēts žurnālā Cognitive, Affective & Behavioral Neuroscience.
Cilvēka atmiņas iezīmes ir viena no galvenajām mūsdienu pētījumu tēmām psiholoģijas un neirobioloģijas jomā. Kāda nesena raksta autori parādīja, ka miega laikā smadzenes spēj ne tikai apstrādāt informāciju, bet arī veidot nākotni, ņemot vērā to, un citā rakstā paskaidrots, kā atmiņas tiek glabātas visu mūžu.
Eksperti no Raisa universitātes Amerikas Savienotajās Valstīs publicēja literatūras apskatu par to, “ko, kur un kad cilvēki atceras”. Pētījumā analizēts, kā notikuma saturs, vieta un laiks ietekmē atmiņu
Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēki biežāk atceras lietas, kas saistītas ar spēcīgām emocijām, kurām ir personiska nozīme un kas piesaista uzmanību. Tie ir rezonējoši notikumi vai detaļas, uz kurām cilvēks ir koncentrējies.
Svarīga izrādījās arī vieta, kur notiek situācija, kas vēlāk pārvērtīsies atmiņā. Jauna vide labāk “iespiežas” atmiņā, jo atšķirībā no ierastās piesaista lielāku uzmanību.
Apskatā teikts, ka atmiņas ir atkarīgas gan no brīža, kad notikums notiek, gan kopumā no laika uztveres. Piemēram, ir svarīgi, kā cilvēki precīzi secina notikumus un atpazīst pārejas starp tiem. Turklāt, ja notikumi ir sadalīti atsevišķās epizodēs, tos var būt vieglāk atcerēties.
“Atmiņa nav universāla parādība. Tas, ko atceras viens, citam var nebūt pilnīgi skaidrs viņa unikālās izcelsmes un izziņas prioritāšu dēļ,” uzsvēra raksta autori.
Pēc pētnieku domām, izpratne par to, kāpēc dažus notikumus atceramies labāk par citiem, ir svarīga gan medicīnai, gan sadzīvei. Jo īpaši atmiņu bieži novērtē, izmantojot standartizētus testus, kas tika izstrādāti īpašos kultūras kontekstos un neņem vērā individuālās atšķirības. Informācija par specifiskiem faktoriem, kas ietekmē atmiņu, mainītu šādas novērtēšanas metodes un arī palīdzētu efektīvāk cīnīties ar kognitīvo funkciju samazināšanos un demenci.
