Romantisks vakariņu galds – sarkanvīns, siers un augļi – burvīgi! Ko darīt, ja pēc tam parādās izsitumi uz ādas, vēdera sāpes, caureja vai pat elpas trūkums? Tas viss ļoti atgādina alerģiju, un tomēr tā ir “tikai” pseidoalerģija.
Ja īstas alerģijas gadījumā imūnsistēma sāk izteikti reaģēt uz agrāk nekaitīgu vielu, piemēram, pat visniecīgākajām riekstu daļiņām ēdienā, un būtībā tā ir pārspīlēta organisma aizsargreakcija pret vides izraisītiem kairinājumiem, tad pseidoalerģijas gadījumā nenotiek nopietni vielmaiņas traucējumi, taču organisms nespēj pietiekami labi pārstrādāt noteiktas vielas kādos pārtikas produktos.
Tomēr atšķirībā no cilvēkiem ar alerģiju pseidoalerģiski cilvēki parasti labi panes alergēnu mazos daudzumos. Tipiski pseidoalerģijas izraisītāji ir biogēnie amīni, olbaltumvielas. Tie rodas, piemēram, tad, kad pārtikas produkts tiek gatavots no dzīviem mikroorganismiem: siers, sarkanvīns, etiķis, raugs un skābēti kāposti. Biogēnie amīni ir arī šokolādes, zivju konservu, kā arī dažu augļu un dārzeņu sastāvā (it īpaši tomātos).
Citi izraisītāji: piemēram, konservanti (benzoskābe, sēra dioksīds, sorbīnskābe), krāsvielas, aromātvielas, kā arī garšas pastiprinātāji, piemēram, glutamāts.
Sarežģītā izsekošana
Bieži vien nepieciešams ilgstošs detektīva cienīgs darbs, kamēr sadarbībā ar alergologu tiek noteikts pseidoalerģijas izraisītājs. Vispirms jāizslēdz īstas alerģijas iespēja. Tā kā nav speciālu laboratorijas testu pseidoalerģiju noteikšanai, tad apmēram četras nedēļas ir jāievēro diēta, kurā ir pēc iespējas mazāk populārāko alerģiju izraisītāju (izlases diēta). Ja pēc tam simptomi pazūd, tiek izmēģināti pārtikas produkti vai to piedevas, kas varētu izraisīt alerģiju (t.s. provokācijas tests). Tā pakāpeniski var nonākt uz pēdām aizdomīgajām vielām.
Dažreiz trūkst enzīmu
Vēdera sāpes pēc ēšanas var liecināt arī par noteiktu gremošanas enzīmu trūkumu organismā. Piemēram, ja zarnās trūkst enzīms laktāze, tad piena cukurs (laktoze) netiek sašķelts, kas izraisa vēdera uzpūšanos, caureju un vēdera sāpes. Medicīniski šo piena cukura nepanesību sauc par laktozes intoleranci. Tomēr mazos daudzumos piens un piena produkti bieži vien var tikt lietoti bez problēmām. Bez tam aptiekās var iegādāties košļājamās tabletes, kas satur enzīmu laktāzi, kā arī tiek ražoti piena produkti bez laktozes.
Varbūt vainojama maize?
Arī celiakijas simptomi izpaužas ar vēdera darbības traucējumiem: zarnu trakts nespēj uzsūkt graudu olbaltumvielu glutēnu jeb lipekli (tas ir kviešos, rudzos, miežos un auzās). Celiakijas slimniekam glutēns sabojā zarnu gļotādu – tievās zarnas bārkstiņas, un organisms vairs nespēj uzņemt pietiekami daudz uzturvielu. Tāpēc celiakijas slimniekam visu dzīvi ir jāatsakās no pārtikas produktiem, kas satur glutēnu (lipekli).
Par laimi, ar pārtikas izvēli nav tik ļauni, kā izklausās, jo mūsdienās pastāv daudz garšīgu alternatīvu: makaroni, nūdeles, maize, kūkas, cepumi no griķiem, rīsiem, kukurūzas un prosas.
Un, ko var zināt, varbūt nākamgad ap šo laiku siers, tomāti un sarkanvīns vairs nesagādās raizes. Dažreiz pseidoalerģijas un atsevišķu produktu nepanesības laika gaitā pašas no sevis pazūd. Tātad atliek vien uzmanīgi baudīt jaunus pārtikas produktus, lai noskaidrotu, vai organisms tos panes normāli.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
