Uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins, plašāk pazīstams kā “Putina pavārs”, iesniedzis tiesā prasību par atteikumu nodot ekspluatācijā PMC Vāgnera centra ēku Sanktpēterburgā, ziņo mediji. Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija liecina, ka Krievijas Būvniecības valsts uzraudzības iestāde atklājusi neatbilstību starp uzbūvētā objekta platību un zemes nomas līguma nosacījumiem.
Prigožinam piemērotas ASV sankcijas. ASV Tieslietu ministrija viņu, viņa troļļu fabriku un tās darbiniekus apsūdzēja par ļaunprātīgu iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Nesen Jevgeņijs Prigožins atzinās, ka patronē PMK ”Vagner”, ko iepriekš kategoriski noliedza. “Vāgnerieši” tiek apsūdzēti daudzos kara noziegumos, kas pastrādāti Ukrainā un citās valstīs.
Tikmēr Bloomberg, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka Krievijas uzņēmējus un augsta ranga amatpersonas satrauc gan Prigožina, gan Čečenijas galvas Ramzana Kadirova pieaugošā ietekme.
Saskaņā ar publikāciju, Prigožina publiskie aicinājumi uz “steidzamām staļiniskām represijām” pret biznesa magnātiem, kuri izrāda nelielu entuziasmu atbalstīt kara centienus, ir radījuši bailes par savu un savu ģimeņu drošību.
Prigožina atklātie uzbrukumi augstākajiem militārajiem vadītājiem, no kuriem daži vēlāk tika atcelti no amatiem, kā arī Sanktpēterburgas gubernatoram, vairo Krievijas valdošās elites satraukumu.
“Mēs esam uz masu represiju sliekšņa”
Viss notiek pēc sen prognozējamas valsts attīstības shēmas, uzskata opozīcijas politiķis Genādijs Gudkovs. Viņaprāt, Krievijai atkal būs jāiet pa staļinisko ceļu – “ar gulagu, nevēlamo masu represijām, utt.”
“Tas, ko pauda Prigožins, ir tikai Vladimira Putina iepriekš noteiktās tendences turpinājums,” viņš piebilda intervijā medijiem. “Mēs esam uz masu represiju sliekšņa. Režīms jau ir nosmērējies ar asinīm, tam nav kur atkāpties, un tas visus iemetīs kara un represiju kurtuvē. Bet uzņēmēji tam ir ļoti piemērots “materiāls”, jo viņus var arī aplaupīt kā ”lipekļus”, un taja Krievijas drošības spēki vienmēr izcēlušies. Tam ir neskaitāmi pierādījumi.”
Tātad Prigožins vienkārši parādīja, kas pārskatāmā nākotnē ir drauds visiem, arī tā dēvētai elitei, norādīja Genādijs Gudkovs. Pēc viņa domām, uzņēmēji lielā mērā vainojami paši: “Visu laiku runāja: mēs esam ārpus politikas, mēs nevienu nefinansējam, mēs nodarbojamies ar biznesu – kā iebāzuši galvu smiltīs, negribot redzēt acīmredzamo. Ar viņu klusu piekrišanu režīms ieslīdēja fašistiskā režīmā. Tagad ir pienācis laiks ievākt ražu, ko Prigožins viņiem saprotami paskaidroja.
Kadirovs un Prigožins ir “Putina spogulis,” apgalvo politiķis: “Tāpēc viss, ko viņi atspoguļo, zināmā mērā sniedz priekšstatu par Putina skatījumu uz pašreizējo situāciju. Tajā pašā laikā abi personāži var tikt viegli apklusināti un, ja nepieciešams, novākti. Un viņi to labi apzinās. Tāpēc, tā kā viņi runā tik drosmīgi, rājot armiju, tas nozīmē, ka tas kaut kā sakrīt ar līdera pozīciju vai iederas viņa spēlē. Bet tie ir tikai kalpi, kas atspoguļo sava kunga mainīgo noskaņojumu.
Nekādu politisko neatkarību šīm figūrām nevajadzētu piedēvēt, pārliecināts Genādijs Gudkovs. Krievijas apstākļos tas nav iespējams, viņš rezumēja.
Gan Jevgeņijs Prigožins, gan Ramzans Kadirovs vienbalsīgi atbalstīja Krievijas armijas izvešanu no Hersonas, lai gan iepriekš bija raidījuši daudzas kritiskas bultas uz Aizsardzības ministriju. Krievijas ultrapatrioti pilsētas padošanos uzskata par “nacionālo interešu nodevību”.
“Krievija ir kļuvusi par valsti ar neparedzamu nākotni”
Gan Prigožins, gan Kadirovs dažkārt “izrunā tādas lietas, ka atliek vien pabrīnīties”, atzīmē Maskavas Helsinku grupas līdzpriekšsēdētājs, Saharova centra dibinātājs Vjačeslavs Bahmins . Tomēr, viņaprāt, to reālās ietekmes apmēru pašreizējā neskaidrajā situācijā ir grūti novērtēt.
“Šo personāžu izteikumi, tāpat kā Dmitrija Medvedeva izteikumi, jau ir ārpus labā un ļaunā, tāpēc šķiet, ka cilvēki ir pārstājuši tos uztvert nopietni,” skaidroja eksperts. Šāda veida izteikumi tagad parasti ir dzirdami no visiem leņķiem tieši tāpēc, ka laiks ir reakcionārs. Un represijas jau rit pilnā sparā. Iespējams, ka tām vēl nav staļiniska rakstura, jo tās neskar visus, bet tomēr kļūst arvien stiprākas.
Staļins, protams, ir klātesošs noteiktas iedzīvotāju daļas apziņā, uzsvēra Vjačeslavs Bahmins. Tāpēc, no viņa viedokļa, šodien var sagaidīt jebko.
“Diezgan iespējams, ka uzņēmēji, nobiedēti no šādām runām, masveidā sekos IT cilvēkiem uz ārzemēm,” viņš atzina. “Lai gan daudzi jau ir aizbraukuši. Un neskatoties uz to, ka šobrīd ir daudz problēmu ar došanos uz ārzemēm. Ja būtu tādas pašas iespējas, kā pirms gada vai diviem, tad daudz vairāk cilvēku pārceltos uz ārzemēm. Tikai daži cilvēki Krievijā redz perspektīvas sev, biznesa attīstībai. Pārējie tikai cenšas izdzīvot un pielāgoties šai briesmīgajai situācijai. Krievija ir kļuvusi par valsti ar neparedzamu nākotni.
Tajā pašā laikā cilvēktiesību aktīvistam bija grūti pateikt, kāpēc Prigožins un Kadirovs tik ļoti piesaista prezidentu, kurš ļauj viņiem kritizēt pat “svēto govi” – aizsardzības sistēmu.
“Iespējams, ar tādu pašu stulbumu un degsmi, kuru viņš vienmēr novērtēja visu veidu līderos. No šejienes ir redzamas viņa vēlmes un simpātijas. Vai tas nozīmē sagaidāmu realitāti ar Staļina represijām? Ja nu vienīgi no pilnīgas varas iestāžu izmisuma. Bet Staļina rēgs klīst pa valsti. Tātad Krievijā šodien viss ir iespējams,” secināja Vjačeslavs Bahmins.
