Aptuveni pirms 1 mēneša Latvijas politiķis Ainārs Šlesers nāca klajā ar paziņojumu, ka ”Latvija var piesaistīt gadā 10 miljardu investīcijas”. Kā Šlesera kungs raksta savos sociālajos tīklos:
”Es piedāvāju ieviest “zelta vīzu” programmu Latvijā, kur katra ģimene, kura ieguldīs Latvijas ekonomikā vismaz 500 000 eiro un samaksās Latvijas valsts budžetā vēl 500 000 eiro saņems “ zelta vīzu”(nepilsoņu pasi)! Gadā Latvija varētu piesaistīt 10 000 miljonārus, kuri Valsts budžetā iemaksās vismaz 5 miljardus eiro! Kopā ar veiktajām investīcijām, Latvija gadā caur “zelta vīzu” programmu var piesaistīt vismaz 10 miljardus eiro! Caur šo programmu būs iespēja nodrošināt Latvijā bezdeficīta budžetu, ieguldīt līdzekļus drošības stiprināšanā un demogrāfijas atbalstīšanā, atbalstot bērnu dzimstību un ģimenes ar bērniem”, raksta Ainārs Šlesers
Pretrunīgi vērtētā sistēma, kas ļauj ārzemniekiem faktiski iegādāties ES pilsonību, radījusi bažas par drošību.
Otrdien, 29.aprīlī, ES Augstākā tiesa atzina par nelikumīgu Maltas pretrunīgi vērtēto zelta pasu shēmu, kas ļauj ārzemniekiem iegādāties ES pilsonību apmaiņā pret ieguldījumiem, kuru apjoms pārsniedz 690 000 eiro.
Komisija pirms vairākiem gadiem vērsās tiesā, apgalvojot, ka zelta pasu shēma pārkāpj Maltas pienākumu lojāli sadarboties. Tā piedāvāja cilvēkiem iespēju iegūt Maltas pilsonību un līdz ar to tiesības strādāt visā ES, pat ja viņiem tur nebija ģimenes saišu vai mājvietas.
ES Tiesa piekrita Komisijai, secinot, ka šāda shēma “ir pielīdzināma dalībvalsts pilsoņa statusa un līdz ar to arī Savienības pilsonības piešķiršanas komercializācijai, kas nav savienojama ar šī pamatstatusa koncepciju, kas izriet no ES līgumiem”.
Tiesa lēma, ka Maltas shēmas pamatā bija maksājumi vai ieguldījumi, piebilstot, ka “nevar uzskatīt, ka Maltas Republika faktisko dzīvesvietu šajā teritorijā uzskatīja par būtisku kritēriju šīs dalībvalsts pilsonības piešķiršanai saskaņā ar šo shēmu”.
Tiesa paziņoja, ka, izveidojot un īstenojot savu zelta pasu shēmu, Malta nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar ES līgumiem, un piesprieda Maltai atlīdzināt lietas izdevumus.
Lēmums bija pretrunā ar ģenerāladvokāta Entonija Kolinsa pagājušā gada oktobrī sniegto nesaistošo ziņojumu, kurā tika noraidītas Eiropas Komisijas bažas, ka šī shēma apdraud ES integritāti.
Kolinsa atzinumā bija norādīts: “Dalībvalstis ir nolēmušas, ka katrai no tām ir pašai jānosaka, kam ir tiesības būt par to pilsoni un līdz ar to, kas ir ES pilsonis.”
Tiesas tiesnešiem nav pienākuma ievērot ģenerāladvokātu atzinumus, lai gan vairumā gadījumu viņi to dara.
2022. gadā deputāti aicināja ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz zelta vīzām un aizliegt pilsonības iegūšanu, veicot ieguldījumus, norādot, ka tas ir “no ētikas, juridiskā un ekonomiskā viedokļa nepieņemami”.
“Maltas valdība respektē tiesu lēmumus, un šobrīd šī sprieduma juridiskās sekas tiek detalizēti izpētītas, lai pilsonības regulējumu varētu saskaņot ar spriedumā izklāstītajiem principiem,” paziņojumā par spriedumu norādīja Maltas valdība.
Paziņojumā teikts, ka ir svarīgi precizēt, “ka lēmumi, kas pieņemti gan saskaņā ar pašreizējo, gan iepriekšējo tiesisko regulējumu, joprojām ir spēkā”, un ka “Maltas valdība lepojas ar bagātību, kas pēdējos gados gūta, pateicoties šim regulējumam, kas ļāva izveidot valsts investīciju un uzkrājumu fondu, lai risinātu gan pašreizējo, gan nākamo paaudžu vajadzības”.
“Komisijas nostāja attiecībā uz investoru pilsoņu shēmām jau no paša sākuma ir bijusi ļoti skaidra: Eiropas pilsonība nav pārdošanā,” atzinīgi novērtējot spriedumu, sacīja Komisijas pārstāvis Markuss Lammerts.
Lammerts sacīja, ka tagad sprieduma izpilde būs Maltas ziņā.
Uz jautājumu, vai tiesas lēmums uzliks Maltai pienākumu atcelt visus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar shēmu, Lammerts atbildēja, ka Komisija analizē spriedumu par turpmākajiem soļiem.
