Lai peonija bagātīgi ziedētu, tai nepieciešama barības vielām bagāta un mālaina augsne. Ja augsne ir liesa, tad stādot peonijai jānodrošina labs mēslojums. Stādīšanas bedri izrok lielāku un pilda ar mālu un labi sadalījušamies kūtsmēsliem. Pieredze rāda, ka peonijām patīk, ja augsni papildus bagātina ar kaļķi.
Pavasarī pirms ziedēšanas un vasaras beigās pēc ziedēšanas perioda, peonijas ieteicams mēslot, taču tas nav obligāti. Pietiks, ja ik pa diviem gadiem augs tiks mēslots ar sausiem kūtsmēsliem. Bagātīgs mēslojums peonijai nepieciešams, ja tā tiek audzēta kā griezto ziedu kultūra.
Peoniju stādīšanas optimālais laiks Latvijā ir no augusta vidus līdz pirmajām salnām, kad augs nometis lapas. Aktīvā peoniju stādu pasūtīšana notiek no jūlija beigām līdz septembra sākumam. Podos augošas peonijas var stādīt un pārstādīt visa gada garumā, ja vien nav salnu vai ļoti karsts. Pēc stādīšanas vai pārstādīšanas peonija uzziedēs divu gadu laikā. Ja pēc diviem gadiem peonija neuzzied, tad rudenī peoniju ieteicams izrakt un pārstādīt citā vietā.
Ziedēšanas sezonu jau maija sākumā atklāj ārsniecības jeb dziednieciskā peonija (Paeonia officinalis); jūlijā ziedēs dažādas baltziedu jeb pienziedu peonijas (Lactiflora-Hybride) un to hibrīdi. Peoniju ziedēšanas laiks ir samērā īss: apmēram 2 – 3 nedēļas. Ziedēšanas perioda garums ir atkarīgs no laika apstākļiem un gaisa temperatūras. Pēc noziedēšanas dārzu rotās peoniju tumšzaļās lapas un sēklotnes.
Ja peonija iestādīta par dziļu, tā veido maz ziedu vai nezied vispār. Peonijas jāstāda tā, lai pumpuri nebūtu dziļāk kā 5 – 7 cm zem augsnes virskārtas. Peonijas kāts ziedēšanas laikā ne vienmēr var noturēt lielos, kuplos un smagos ziedus. Tāpēc jau pumpuru veidošanās laikā zem krūma ieteicams novietot balstus. Kā balstus var izmantot neuzkrītošus stieples pinumus vai speciālus augu balstus zaļā krāsā.
