Turpinot tēmu par vīteņaugiem, tagad kārta sausserdim. Latvijā vīteņsausserži ir ļoti populāri augi, pazīstami arī kā ”saldā mīla” vai ” mīlestības koks”. Tos vēl dēvē par liānveida sausseržiem. Vīteņsausserži ir lielisks augs vertikālajai apzaļumošanai.
Plaši izplatīti visā Eiropā, Ķīnā, Āzijā un ASV. Vīteņsausserži ir vīteņaugi, jeb precīzāk – vīteņkrūmi un kokveida liānas, kas vijas ap kokiem un krūmiem, tādēļ labi jūtas ēnainā vietā. Augot vijas gaismas virzienā. Labi jūtas pusēnā, taču var stādīt arī ēnā. Mūsu klimata apstākļos vīteņsausserži ir vasarzaļi augi. Vīteņsausseržu krūmveida forma bez balsta veidos ložņājošu formu.
Sausseržu ģints ir ārkārtīgi plaša un daudzveidīga. Tajā ir ap 200 sugu pārstāvju un tie ir gan krūmi, gan liānas, retāk arī koki. Tiem ir dažādu krāsu un formu ziedi. Vēlāk ienākas dekoratīvi augļi. Dažām sugām augļi ir ēdami. Pārsvarā visu sugu sausserži mīl mitru augsni. Pārkoksnējušies stumbri var izaugt vairāku metru garumā. Līdzīgi kā liāna, sausserži vijas ap balstu (piemēram, koka stumbru) uz augšu un var sasniegt vairāku metru augstumu. Visi sausserži vijas virzienā pa labi, t.i., pulksteņrādītāja virzienā
Sausserža ziedi patīkami un spēcīgi smaržo. Īpaši spēcīgi smaržo savvaļas sausserži, piemēram, Vācijas vīteņsausserdis (Lonicera periclymenum). Vasaras vakaros parasti sausserdi vispirms var sasmaržot un tikai pēc tam ieraudzīt. Auga spēcīgais aromāts pievilina naktstauriņus un citus kukaiņus, kas kļūst aktīvi krēslā un gādā par auga apputi.
Sausserža ziedi veidojas uz stāviem 2 cm gariem kātiem, tiem ir stobriņveida līdz piltuvveida forma. Ziedi ir 4-5 cm gari, divlūpaini. To krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos. Ziedēšanas periodā auga vainaglapas atliecas. Ziediem ir garas putekšņlapas, kas ir tālu izvirzītas ārpus vainaga. Turpinājums sekos!
