Turpinām par vīteņaugiem un, protams, plašāk par efeju. Efeja ir Eiropā plaši izplatīts augs. Arī Latvijā efeja ir labi pazīstama. Pie mums to audzē dārzos, telpās un kapsētās. Latvijā savvaļā sastopama tikai Baltijas efeja (Hedera helix var. Baltica).
Efeja ir viens no retajiem augiem, kuriem izšķir jaunauga un pieauguša auga fāzi. Kamēr efejai būs pieejama virsma, kurai pieķerties un kāpelēt, augs paliks jaunauga stadijā. Ik pa laikam augu apgriežot, to iespējams uzturēt jaunauga stadijā – piešķirt tam mūžīgo jaunību!
Apgriežot, efeja saglabās arī kultivēta auga īpašības – ja stīgas neatradīs virsmu, pie kuras pieķerties un nostiprināties, augs dzīs sānu dzinumus un veidos skaistu, blīvu un kuplu vainagu. Lapas kļūs rombveida, augs neveidos tvērējsaknes un ziedēs katru rudeni. Efeju ziedi veido lodveida ziedkopas, kas sastāv no sīkiem ziediņiem. Tiem ir dzeltenzaļa nokrāsa. Efeju nektārs pievilina bites un taureņus. Pēc ziedēšanas nobriest zaļi augļi, kas ziemas laikā iekrāsojas dekoratīvi melnā krāsā.
Ja efeju vēlēsies ieaudzēt no pieauguša auga, Tev neizdosies izaudzēt kāpelētājaugu, bet gan krūmu, jo auga ģenētiskās īpašības ir mainījušās. Šīs efejas sauc par parastajām efejām ‘Arborescens’ (Hedera helix “Arborescens”) un tās labi aug puķu podos, taču labi izskatās arī dārzā kā krūms. Zaļās efeju lapas ar melnajiem augļiem lieliski papildinās ziedu pušķus.
Kādēļ izvēlēties efeju? Efeja ir viegli kopjams un mūžzaļš augs, kas aug arī pieticīgos apstākļos un augsnes ziņā nav prasīga. Arī vietas ziņā efeja nav izvēlīga – tā labi augs kā saulainā, tā noēnotā vietā vai pilnīgā ēnā. Turpinājums sekos!
