Modernajā dārza dzīvē ir tā, ka lai cik lielu terasi pie mājas tu projektētu, tā noteikti būs par mazu. Vairums cilvēku, kas patlaban atļaujas sev būvēt māju, vēl domā padomju laika tradīcijās un aizliegumos. Toreiz atļautais terases lielums bija 10 m2. Uz mazā pleķīša varēja nolikt galdiņu ar četriem krēsliem un, viss. Tagad jaunais mājas īpašnieks ar savu ģimeni un draugu kompāniju vasaras mēnešos mēdz dzīvot uz terases svaigā gaisā un saulē no agra rīta līdz vēlai naktij.
Protams, mūsu tradīcijām ir liela nozīme un nebūt nevajadzētu tās pārkāpt, ja negribam to darīt, bet – kā tad būtu moderni? Uz terases jānovieto paliels galds ar vismaz astoņiem līdz desmit krēsliem. Tam blakus jābūt vietai labam grilam. Atpūtas brīžiem uz terases tiek izvietoti vairāki dārza zviļņi, par kuriem iepriekšējā laikmetā neviens neko pat dzirdējis nebija.
Gan lielie, gan mazie ar lielu prieku atpūtai izmanto šūpuļsolu. Ērtākās četrvietīgās šīs mēbeles versijas varētu saukt par šūpuļdīvāniem. Tās ir aprīkotas ne tikai ar dārza spilveniem un audekla jumtu ēnai vai lietus gadījumam, bet arī ar servējamiem plauktiņiem, kur nolikt kokteiļa glāzi, kafijas tasīti vai avīzi. Uz terases var novietot novusu vai galda tenisu. Uz tās jau no agra pavasara labprāt rotaļājas bērni.
Pergolā iekārtās šūpolēs aizrautīgi šūpojas gan lieli, gan mazi. Bieži terases apsildīšanai vēsajos pavasara un rudens vakaros izbūvē dārza kamīnu. Pie tā parasti tiek novietoti zemi atpūtas krēsli.
Ārvalstīs terase pie bagātas mājas pārsniedz pat 200 m2, bet, lai terasi patiešām lietotu, tā jānodrošina ar mēbelēm, arī stacionāri izvietotām dārza mēbelēm un citām iekārtām. Ir ļoti muļķīgi uzbūvēt lielu terasi un pēc tam čīkstēt, ka to neviens neizmanto. Kur esat redzējuši cilvēkus, kas dzīvojamajā istabā būtu ar mieru pirms iemīļotās filmas stiept dīvānu no pagraba vai likt viesiem nest katram savu krēslu no šķūņa.
Kas vēl jāņem vērā, projektējot modernu terasi pie mājas? Ir ļoti svarīgi, lai terases virsma saplūstu ar dārza zāliena līmeni. Kam tas vajadzīgs? Lai paši saimnieki, bērni un viesi viegli varētu paplašināt atpūtu un savu darbošanos zālienā ārpus terases seguma. Šim nolūkam apkārtnes virsmas līmenis lēzeni jāpaaugstina līdz terases seguma līmenim. Literatūrā pieejami dažādi varianti terases pieslēgumam pie zāliena vai dobēm. Nav vajadzīgas ne koka margas, ne atbalsta mūri, kas norobežo atpūtas terasi no pārējā dārza.
