Turpinām par ziedošajiem krūmiem. Ziemeļzemju dārzkopju mīlule ir pelēkā spireja (‘Spiraea x cinerea’) ‘Grefsheim’. Šis blīvais, pelēcīgi zaļais krūms ar nokareniem zariem izaug 1,5 metrus augsts un plats. Maija beigās vai jūnija sākumā to visu noklāj baltas ziedu putas. Ātraudzīgais, pret slimībām un salu izturīgais krūms lieliski der arī necirptiem dzīvžogiem.
Nu jau būs grūti izvēlēties! Cits pēc cita uzzied ceriņš, veigela, kolkvīcija, deicija. Ceriņi ir klasika, viens no latviešu pirmajiem košumaugiem, bet parastais ceriņš dzen daudzas traucējošas atvases. Prestones ceriņš (‘Syringa x prestoniae’) ir divus trīs metrus augsts, kompakts, stāvs krūms, vēlīnāks nekā parastais ceriņš un smaržīgāks, turklāt bez sakņu atvasēm. Ja dārzā iederas rozā krāsa, izvēlieties šķirni ‘James McFarlane’, ja tumši violeta, tad ‘Royalty’.
Nākamās steidzas ziedēt krūmcidonija, veigela un kolkvīcija. Japānas krūmcidonijas (‘Chanomeles japonica’) ziedi ir oranži. Lielākā daļa sarkanziedu šķirņu varētu būt jutīgas pret salu, bet šķirne ‘Pink lady’ cerības nepieviļ un zied lieliem, sārtiem ziediem. Turklāt labāki citroni par cidoniju augļiem Latvijā vienkārši neaug!
Viena no skaistākajām jūnija ziedētājām ir veigela. Tās ziedi ir bērna pirkstiņa garumā, piltuvveida, rozā līdz tumši sarkani un patiesi skaisti. Visagrīnākā, aukstumizturīgākā un ēncietīgākā ir Midendorfa veigela (‘Weigela middendorffiana’). Tā atšķiras no citām savas saimes pārstāvēm ar dzelteno ziedu krāsu. Agrā veigela (‘Weigela praecox’) zied tumši rozā ziedu mākonī jūnija vidū. Krāšņās veigelas (‘Weigela florida’) šķirnes ar lieliem, sarkaniem ziediem ir skaistas, taču ziemā jāsasedz un jāapkopj rūpīgāk.
Kolkvīcija bērnībā ir mazliet jutīga pret salu, bet nobriedusi, līdz divus metrus augsta un nolīkušo zaru dēļ savus trīs metrus plata, zied apbrīnojami krāšņi un ilgi, ja naktis vēsas, pat divas nedēļas.
Jūlijā sāk ziedēt Niponas spireja (‘Spiraea nipponica’) un tās šķirne ‘Snowmound’. Japānas spirejas mazliet kaprīzās, toties izcili ziedošās šķirnes ‘Anthony Waterer’un ‘Shirobana’ zied reizē ar rozēm jūlijā. Tajā pašā laikā uzplaukst arī Japānas spirejas punduršķirne ‘Little Princess’ – lielisks augs zemiem dzīvžogiem, ceļmalām vai puķu dobju apmalēm.
Jūlija otrā pusē uz skatuves kāpj klinšrozītes jeb čužas (‘Potentilla fruticosa’), kuru izturīgās šķirnes ‘Longacre Variety’, ‘Abbotswood’, ‘Sandved’, ‘Goldfinger’ un citas nebeidz ziedēt līdz novembrim. Pāris mīnus grādu un collu biezs pirmais sniegs to ziedēt gribu vēl neatdzesēs. Šķirnes ar sarkaniem, rozā un oranžiem ziediem ‘Red Ace’, ‘Daydawn’, ‘Sunset’, ‘Pink Queen’ ir nedaudz jutīgākas, tās zied no jūlija līdz septembrim. Klinšrozītēm patīk saule un pasausa vieta.
Augustā ar klinšrozītēm sacenšas budlejas, nenogurdināmās ziedētājas. To smaržīgā baltā, rozā vai zilgani violetā ziedkopa mazliet atgādina ceriņus. Budlejas pie mums cieš no sala, bet tā nav liela nelaime. Ja sals zarus pasaudzētu, pavasarī tik un tā nāktos tos nogriezt gandrīz līdz zemei – citādi tik enerģiskie krūmi vienkārši pārvērstos mežonīgā biezoknī. Budlejām patīk saule un parasta dārza augsne.
Septembrī un oktobrī zied hortenzijas. Kokveida hortenziju lielās plakanās un skaraino hortenziju kuplās konusveida ziedkopas plaukstot ir zaļganas, tad kļūst baltas un ziedēšanas beigās iekrāsojas sārtas. Ja hortenzijai ļausiet ziedēt uz segliņa, Austrumāzijas pīlādža vai kāda cita rudenīgi koša krūma fona, dārzā būs radīts ļoti efektīgs kontrasts.
Iestādot zem vai ap ziedošiem krūmiem ziemcietes ar pieskaņotas krāsas ziediem un lapām, krāsu paletē var ievilkt īpašas nianses. Rezultāts būs katra dārza neatkārtojamais skaistums.
