Graudzāles lieliski noder, veidojot, piemēram, daudzpakāpju dobes, kā arī ir labs fons daudzveidīgajām ziemcietēm, jo labi tās atdala. Tāpat kā ziemcietes, arī graudzāles stādot, jāņem vērā to augšanas apstākļi un prasība pēc gaismas. Atklātā saulē labi jutīsies auzenes, kas augdamas veido dažāda lieluma un nokrāsas (gan zaļus, gan zilus) blīvi augošus cerus (ametista auzene, zilganā, slotiņu), arī dažas no grīšļu sugām (pleznveida, cekulainais), kā arī kelērijas un stepjulīgas.
Noēnotākā vietā labi iederēsies sniegbaltā zemzālīte, meža zemzālīte, grīslis, tievie doņi. Fantastiski skaists izskatās arī labi kopts mauriņš ar vienu vienīgu smilgu puduri – tās ap divarpus metrus augstas vējā līgani šūpojas un klusi dzied… No graudzālēm vien nevajadzētu veidot pārāk lielus laukumus. Tās vislabāk izskatās, ja sastādītas nelielās grupiņās atsevišķu koku, krūmu vai ziemciešu paēnā.
Vislabāk graudzāļu puduri izcelsies, kad lielākā daļa ziemciešu vairs neziedēs. Viršu dārzā starp agri ziedošajām ērikām un vēlajiem ziedētājiem viršiem, kā arī starp rododendriem un mūžzaļajiem skujeņiem graudzāles iederas lieliski. Šajā sabiedrībā labi jutīsies dažādas auzeņu, grīšļu, kelēriju un stepjulīgu šķirnes. Augstākas formas pudurus ar dekoratīvām ziedu vārpām un skarām veidos parastā ciņusmilga, īsmatiņu ciesa (tautā saukta par dimanta zāli), lapsastu spalvzāle jeb austrāliešu zāle.
Kā aprūpēt? Pietiekami silts un pietiekami mitrs laiks dekoratīvajām graudzālēm ir īsti pa prātam. Tās nav izvēlīgas, īpašu aprūpi neprasa un aug būtībā jebkurā vietā. Graudzāles necieš pārmēslotu augsni (īpaši ar slāpekli), jo tad augi pārēdoties un krīt veldrē vai saļimst . Visideālāk, ja augsne, kurā graudzāles audzēsiet, būs labi drenēta un vidēji sausa – tad to ilgmūžība un izskats jūs priecēs gadiem ilgi.
