Nepārtrauktās ziedēšanas zona dārzā tiek veidota saskaņā ar jauktu puķu dobju veidošanas principiem: priekšplānā nelieli augi, tad vidējā augstuma augi, krūmi kā fons, bet kā dominantes starp mazajiem tiek iestādīti augsti augi. Šeit labāk izmantot skaisti ziedošos augus: forzīcijas, zalktenes, smaržīgo jasmīnu vai ceriņus, grimoņus vai kolutejas. Var piejaukt arī rudens nokrāsu augus, piemēram, Eiropas segliņu. Stāvais retējs lieliski iederēsies vidējā kārtā, bet daudziem skuju augu veidiem vieta atradīsies ikvienā no kārtām.
Vidējā augu kārtā tāpat var izmantot astras, helēnijas, delfīnijas, kazbārdi, kas izaug līdz pat 1,5 m augsts. Priekšplānā iestādīsim 30 cm līdz 1 m augstus augus: īrisus, zāļlilijas, peonijas, flokšus, astilbes, tulpes un narcises. Pie apmalēm iederēsies agri ziedošie sīksīpolu augi, prīmulas, margrietiņas, zemās neļķes, kreses, petūnijas.
Pēc ziedēšanas beigām daži augi izskatās neglīti, tādēļ, lai tie nebojātu skatu, tos labāk aizsegt ar daudzgadīgo un viengadīgo augu apstādījumiem, kas augšanas gaitā apslēps neestētiskos eksemplārus. Astilbes, bergēnijas, bitenes, hostas aizsegs flokšu un helēniju stiebrus. Sīpolaugu novītušās lapas paslēpsies aiz augstajiem daudzgadīgajiem augiem. Sīpolaugus var stādīt, pārāk nepieturoties pie kārtu sistēmas, jo līdz jūlijam tie lielākoties jau pāries miera stadijā, tādēļ līdz tam laikam pieaugušie daudzgadīgie tiem netraucēs.
