Pavasaros arī uz savu dārzu mēdzam paskatīties it kā no malas un ar domu, ko mēs varētu uzlabot vai papildināt jau esošajā, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina par to, ka ir pēdējais laiks patiešām mainīt. Par tām šeit parunāsim un sāksim ar novecojušu zālienu.
Par novecojušu zālienu liecina: Īsto zāliena augu praktiski nav palicis, varbūt ir palikuši reti puduri vai atsevišķas izolētas platības. Bieži virsmu klāj sūnas, rupja zāle, nezāles un ir redzami kailas zemes plankumi. Zāliena krāsa nav koši zaļa.
Kad zāliens sasniedzis šādu stāvokli ir tikai divas izejas: jāsamierinās ar esošo stāvokli, vai tā ierīkošana jāsāk no jauna. Jauna zāliena ierīkošana – vieta jāatbrīvo no veģetācijas, izsmidzinot piemērotu herbicīdu, jāsastrādā augsne un jāsēj zāliens no jauna vai jāuzklāj velēna. Pavasaris un vasaras sākums, kad augsne ir pietiekami mitra un gaisa temperatūra ir optimāla, ir vispiemērotākais laiks sēšanai.
Bieži gadās, ka tikai daļa zāliena ir sliktā stāvoklī – visbiežāk tas novērojams ēku ziemeļu pusē vai noēnojumā zem kokiem, vai arī tas atrodas bērnu rotaļu laukumos (zem šūpolēm) vai vienkārši iemīdīta taciņa, kuras virzienā laicīgi nav ieprojektēts gājēju celiņš.
Nelielu laukumu atjaunošana – pirms sākt zāliena atjaunošanu, vienmēr jācenšas novērst seku cēloni (iespēju robežās, jo ar ēnu būs grūti cīnīties). Zāliena atjaunošanai izmanto divus veidus: velēnas ieklāšanu vai zāliena piesēšanu.
