Šoreiz par lupīnu daudzveidību. Lupīnām ir raksturīga pārsteidzoša krāsu bagātība. Stāvais un dižciltīgais stublājs un koniskā ziedkopa piesaista skatienu. Ziedkopa ir garš un blīvs ķekars ar daudziem ziediem. Latvijā lupīnas izdaiļo ne tikai dārzus. Pie mums tās var uzskatīt par dārza bēglēm, jo lupīnas bieži zied dzelzceļu uzbērumos, mežmalās un laukmalās.
Lupīnu ģintī ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi augi, puskrūmi, retāk krūmi. Visiem lupīnu ģints augiem ir šauras, staraini saliktas lapas no vairākām lancetiskām lapiņām. Ziedkopa ir garš un blīvs konusveida ķekars ar daudziem ziediem. Pazīstamākā ziemcietīgā lupīna, kas rotā mūsu dārzus ir Rasela (radījis dārznieks Džordžs Rasels) hibrīds. Rasela hibrīdi veido lielus krūmus ar gaiši zaļu lapojumu un zied no maija līdz jūlijam. Krūma augstums variē no 75 – 100 cm, bet ziedkopas sasniedz pat 60 cm garumu. Sekojot modes tendencēm, Džordžs Rasels radīja arī pundurlupīnas – vairākas maza auguma lupīnu grupas. Pundurlupīnas izaug tikai 40 cm garas. Šīs miniatūrā au-guma lupīnas piemērotas mazākiem dārziem un tās var kombinēt ar citu sugu lupīnām. Pundurlupīnas zied tik pat krāšņi kā lielās lupīnas!
Nosaukums ‘lupīna’ cēlies no latīņu vārda ‘lupus’, kas nozīmē ‘vilks’. Lupīnas daiļo ne tikai dārzu, tām ir arī praktiska nozīme! Agrāk rūgtās un olbaltumvielām bagātās lupīnu sēklas tika uzskatītas par nabadzīgo ļaužu ēdienu. Apmēram pirms 75 gadiem dārznieki atklāja saldās jeb lopbarības lupīnas. Kopš tā laika šī viengadīgo lupīnu suga tiek audzēta lopbarībai, augsnes mēslošanai, augsnes ielabošanai un pat kafijas aizvietošanai. Pēdējos gados no lupīnu sēklām ir izdevies radīt tofu veida pārtikas produktu. Tas ir gaļas aizstājējprodukts, kuru iecienījuši veģetārieši un vegāni. Latvijā lupīnas ieceļojušas pagājušā gadsimta 30. gados.Turpinājums sekos!
