Tūjas koka mizas plaisājumi ir iespējami arī tad, ja tika uzlikts pārāk daudz slāpekļa mēslojuma, it sevišķi mēslojot vēlā rudenī. Speciālisti iesaka mēslot savlaicīgi, jo pārāk vēlu mēslotu tūju zariņi nespēj pārkoksnēties un tāpēc ir daudz jūtīgāki pret salu un apkārtējo ietekmi.
Augs viegli uzņem arī slimības, ja tā saknes sāk bojāties. Gribot no tā izvairīties, speciālisti iesaka tūjas kokus stādīt labi sagatavotās vietās. Galvenais sakņu pūšanas iemesls ir mitra un smaga augsne.
Tūjas kokiem nepieciešams izvēlēties sausāku un vieglāku augsni, bet slikti augošus augus vēlams izrakt un apskatīties vai nav sācies sakņu pūšanas process. Ja tas jau ir noticis, bojātas saknes nepieciešams nogriezt un atstāt tikai veselas. Pēc tam augu ievietot speciālā fungicīdu šķidrumā, un vēlāk pārstādīt citā augsnē. Izvēloties piemērotu augsni, nevajag meklēt pārāk sausu vietu. Ja ir sausa vasara, nevajadzētu aizmirst arī apliet šos kokus. Apkārt tūjas kokam zemei jābūt drusku mitrai it sevišķi ja vasara ir ļoti karsta. Aplejot augu nepieciešams liet ūdeni ne tikai apkārt augam, bet arī apsmidzināt pašu tūjas koku.
Ja ir vēlēšanās audzēt tūju kokus un nezināt kā to labāki izdarīt, vēlams pakonsultēties ar dārzniekiem, no kuriem iegādājaties kokus. Tas ir svarīgi, jo katrai tūju sugai piemīt savas audzēšanas īpatnības un nepieciešamas speciālas zināšanas. Katrai tūjas koku sugai piemīt sava stādīšanas metode. Dažas sugas vairojas no sēklām, un stādi pēc tam pārstādāmi. Tūjas sējamas aprīļa mēnesī uzreiz augsnē, vai februāra – marta mēnesī kastītēs vai siltumnīcā. Ja gribat pavairot tūjas ar sēklām neaizmirstiet savlaicīgi parūpēties par sēklām.
Citiem vārdiem sakot, čiekurus nepieciešams savākt septembrī. Labāk vākt tos, kad tiem parādās brūngans tonis. Ja nokavēsiet, čiekuri ienāksies un sēklas no tiem izbirs. Ja tūjas kokus vairojat ar stādiem, šo procesu labāk veikt agrā pavasarī.
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
