Gada tumšajos un vēsajos mēnešos atkal aktuāls kļūst jautājums – kā stiprināt imunitāti? Kā saņemt trūkstošo D vitamīna devu, un vai tiešām to var iegūt tikai sauļojoties? Ja tā ir, vai vitamīnu var uzņemt arī solārijā? Trikata un uztura speciāliste Inga Pūce atklāj izplatītākos izdomājumus un patiesību par D vitamīnu.
Laba imūnsistēma nav atkarīga tikai no uzņemtajiem vitamīniem, tomēr D vitamīnam ir būtiska loma veselības stiprināšanā. Uztura speciāliste I.Pūce nosauc četrus biežāk dzirdētos aizspriedumus un stāsta, kur īsti meklējams vērtīgais vitamīns.
D vitamīna trūkums būtiski neietekmē veselību. Vitamīns D cilvēka organismā ietekmē 2000 gēnu darbību, kas atbild par dažādām saslimšanām, sākot no saaukstēšanās līdz pat ļaundabīgā audzēja, sirds un kaulu sistēmas saslimšanām.
Uztura speciāliste norāda, ka zinātnieki ir izpētījuši – risku saslimt ar ļaundabīgo audzēju varētu samazināt uz pusi, ja tiktu pietiekamā daudzumā uzņemts D3 vitamīns. Ir arī konstatēts, ka tā trūkums organismā var būt par vienu no liekā svara iemesliem un, uzņemot to pietiekamā daudzumā, liekā svara zudums ir daudz straujāks, savukārt rezultāti – noturīgāki. Galvenā D vitamīna avota – saules – ietekmē uzlabojas sārmu un skābju līdzsvars.
Ziemā D vitamīnu tikai ar uzturu nav iespējams uzņemt. Tā nav! Pat ja cilvēks uzturas svaigā gaisā salīdzinoši maz, D vitamīnu var uzņemt ar uzturu. Ārsti rekomendē treknas zivis (mencas, foreles, lasi), šprotes, to aknas, olas, ikrus vai Šitaki sēnes (kur vitamīns, tiesa, ir mazliet mazāk nekā dzīvnieku izcelsmes produktos). Labs D vitamīna avots ir piens, kas bagātināts ar D vitamīnu, piemēram, Trikata. Izdzerot divas glāzes, cilvēks saņem jau 1/5 daļu dienā paredzētās devas.
“Šogad, sekojot pieprasījumam, veikalu plauktus papildinājām ar Trikata pienu, kas satur D vitamīnu. Sabiedrībā pastāv vairāki nepilnīgi priekšstati par D vitamīnu, kas vitāli svarīgs jebkura vecuma cilvēka veselībai – tas stiprina imunitāti un aizsargā pret saslimšanām. Nesenie pētījumi liecina, ka vitamīns var aizkavēt pat astmas attīstību,” saka Alise Birzniece, Latvijas Piens zīmolu vadītāja.
D vitamīnu var iegūt arī solārijā. Nav tiesa – solārijā D vitamīna sintēze nenotiek, jo lampas ražo cita spektra gaismu. D vitamīna aktīvā forma veidojas ādā ultravioleto staru B spektra (UVB) (290–315 nm) ietekmē, kā arī to uzņem ar uzturu kā holekalciferolu (D3 vitamīnu) un ergokalciferolu (D2 vitamīnu). Labākais veids, kā uzņemt D vitamīnu dabīgā veidā, ir uzturēties dabīgā saules gaismā pietiekami ilgi, jo tad ādā veidojas aktīvā D vitamīna forma (tad, kad āda paliek sārta, un tad veidojas D vitamīns).
Ja vasarā sauļojas, tad D vitamīns uzņemts pietiekamā daudzumā. Arī šis apgalvojums nav īsti patiess. Regulāra atrašanās saules gaismā (arī mākoņainās dienās) uz 10–15 minūtēm, atklājot 40% ādas, nodrošina pietiekamu vitamīna uzņemšanu. Taču aizsargkrēmu lietošana nobloķē 90% vitamīna veidošanos, tāpēc vēlams to uzņemt arī citā veidā, teiksim, ar uzturu. Interesanti, ka cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu un tiem, kas atsedz mazāku ādas laukumu, ir jāpavada ilgāks laiks saulē (līdz pat stundai katru dienu).
Ņem vērā! Lai noskaidrotu, vai organismā ir pietiekami daudz D vitamīna un kāds ir kopējais veselības stāvoklis, var veikt asinsanalīzes jebkurā medicīnas iestādē, kur procedūra pieejama.