Lai gan daudzi pasaulē Krievijas iebrukumu Ukrainā uztver kā reģionālu konfliktu, patiesībā šim karam jau ir globāla rakstura pazīmes. Turklāt tā iznākums galu galā būs atkarīgs nevis no Maskavas un Kijivas, bet gan no to galveno sabiedroto – Ķīnas un NATO valstu – lēmumiem. Par to raksta Politico.
Izdevums uzsver, ka šodien Ukrainas bruņoto spēku un Krievijas armijas rindās karo ne tikai šo abu valstu pilsoņi, bet arī daudzi ārzemnieki. Arī viņu izmantotie ieroči nonāk frontē no visas pasaules.
“Debesīs virs kaujas lauka Irānas bezpilota lidaparātu Shahed var pārtvert Amerikas pretgaisa aizsardzības sistēma, un uz zemes Vācijā ražota artilērija steidzas garām Ziemeļkorejas šāviņiem,” situāciju ilustrē publikācijas autors.
Maskava savu agresiju pasludina kā aizsardzību pret “kolektīvajiem Rietumiem” un preventīvo aizsardzību pret NATO. Šī retorika atradusi atbildi ne tikai agresīvāko pretrietumniecisko režīmu vidū, piemēram, Irānā vai KTDR, bet arī daudzās globālo dienvidu valstīs, kuras tā vai citādi nav apmierinātas ar savu stāvokli mūsdienu pasaulē.
Savukārt Kijiva savu aizsardzību pasniedz ne tikai kā pašaizsardzību, bet gan kā cīņu par demokrātiju un brīvu Eiropu. Un Eiropa sliecas tam piekrist, patiesi baidoties par savu drošību. Un ASV joprojām ir centušās saglabāt savu demokrātiju un brīvās pasaules aizstāves statusu.
Galu galā ir izveidojušās divas globālas valstu nometnes, kas atbalsta vai nu Krieviju, vai Ukrainu – ekonomiski, diplomātiski vai tieši ar ieročiem. Un šī palīdzība izrādījās vitāli svarīga abām pusēm.
Ķīnas un globālo dienvidu valstu ekonomiskais atbalsts ir ļāvis Kremlim uzturēt stabilu situāciju valstī un radīt ilūziju par normālu dzīvi lielākajai daļai iedzīvotāju, neskatoties uz dalību lielākajā karā Eiropā kopš Hitlera laikiem.
Kijivai partneru palīdzība bija vēl svarīgāka. Bez Rietumu atbalsta Ukraina nebūtu izturējusi pirmo kara gadu, ukraiņiem viss būtu beidzies ar “satriecošu sakāvi”, saka Kārnegi Krievijas Eirāzijas centra direktors Aleksandrs Gabujevs.
Galu galā, pēc analītiķu domām, kara iznākums, visticamāk, būs atkarīgs no kaujas galveno sponsoru – NATO un Ķīnas – lēmumiem.
“Ja jūs pārtrauksit NATO atbalstu Ukrainā, tad Ukrainas nebūs. Bet, ja jūs pārtrauksit Ķīnas atbalstu Krievijas militārajiem centieniem, tas liks Maskavai ierobežot savu apetīti un mazinās cerības, ka laiks ir tās pusē,” sacīja Gabujevs.
Tagad šķiet, ka lielākā kara ieguvēja bija Ķīna, kas spēja nostiprināt savu kontroli pār novājināto Krieviju. Taču tas varētu mainīties, ja Ziemeļkorejas iesaistīšanās konfliktā radīs problēmas Indo-Klusā okeāna reģionā, ko Pekina uzskata par savu pagalmu. Piemēram, ja Dienvidkoreja iesaistīsies konfliktā vai pat NATO sāk darboties šajā pasaules daļā.
Ir arī citi faktori, kas var ietekmēt Ukrainas kara iznākumu. ASV tas ir neparedzamais Donalds Tramps. Tuvajos Austrumos var izcelties aktīvāka konfrontācija starp Irānu un Izraēlu. Pašā Eiropā popularitāti gūst galēji labējās partijas, no kurām dažas ir skeptiski noskaņotas pret palīdzību Ukrainai.
