Krievija ievelk vienošanos par pilnīgu pamieru Ukrainā. Taču tas nav atturējis Donaldu Trampu un Vladimiru Putinu no nākotnes hokeja spēļu plānošanas. Tas ir lielākais abu līderu sarunas sasniegums, raksta Politico.
Pēc 90 minūšu ilgas telefonsarunas ar Trampu Putins piekāpās mazākajā iespējamajā veidā, lai atvieglotu Krievijas trīs gadus ilgo ofensīvu Ukrainā, solot apmainīties ar dažiem gūstekņiem un uz 30 dienām apturēt uzbrukumus spēkstacijām un citai “infrastruktūrai”.
Stundu pēc zvana Kijiva un citas Ukrainas pilsētas atkal tika pakļautas Krievijas uzbrukumam. Dzīvojamās ēkas visā valstī turpinās apšaut ar bezpilota lidaparātiem un raķetēm, un asiņainā frontes līnija austrumos joprojām būs nogalināšanas zona.
Putins ir izvirzījis prasības, kas šķita neiespējamas, no kurām galvenā ir visas ārvalstu militārās palīdzības izbeigšana un Rietumu izlūkdatu dalīšanās ar Ukrainu. Šos nosacījumus Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim būs grūti norīt, taču tas nenozīmē, ka Tramps galu galā tiem piekritīs.
“Mana šodienas telefona saruna ar Krievijas prezidentu Putinu bija ļoti laba un produktīva,” sociālajos tīklos rakstīja Tramps. “Mēs vienojāmies par tūlītēju pamieru attiecībā uz visu enerģētiku un infrastruktūru, apzinoties, ka mēs ātri strādāsim, lai panāktu pilnīgu pamieru un visbeidzot šī briesmīgā kara BEIGAS.”
Pirms nedēļas Zelenskis un Tramps vienojās nodot Putinam priekšlikumu par “tūlītēju” 30 dienu pamieru, lai apturētu visas kaujas un uzbrukumus no gaisa, jūras un visas frontes līnijas. Tramps sacīja, ka vēlas, lai Putins ātri reaģētu, un uzstāja, ka tas notiks.
Krievijas līderis gan norādīja, ka ideju principā atbalsta, taču turpina atstāt atrunas par to, kā tā darbosies. Krievijas un Amerikas “ekspertu grupas” tagad tiksies Tuvajos Austrumos, lai mēģinātu atbildēt uz dažiem no šiem “tehniskajiem” jautājumiem un panākt lielāku progresu ceļā uz pamieru.
Slazds Trampam
Bijušais ASV izlūkdienesta virsnieks un nacionālās drošības eksperts Metjū Šūmeikers brīdināja, ka Tramps riskē spēlēt Putina rokās, ļaujot Krievijai izmantot “klasisko padomju aukstā kara taktiku” ar lēnām sarunām.
“Aukstā kara laikā amerikāņu līderi bieži pretojās iekļūšanai tik ieilgušos procesos, atzīstot, ka tie bremzē Padomju Savienības spēju pārgrupēties vai izmantot sviras,” sacīja Šūmeikers.
Bijušais amerikāņu izlūkdienesta virsnieks piebilda:
“Tramps riskē iekrist šajās vēsturiskajās lamatās, jo Putina kavēšanās var ļaut Krievijai stiprināt savas pozīcijas militāri un politiski, vienlaikus graujot ASV uzticamību un vienotību ar sabiedrotajiem.”
Viena potenciāli satraucoša zīme Ukrainai un tās sabiedrotajiem Eiropā bija Baltā nama aicinājuma oficiālā nolasījuma tonis. Vilcinoties ar pirksta kratīšanu par Krievijas nevēlēšanos uzsākt pilnīgu pamieru, ASV šo zvanu raksturoja kā pozitīvu.
Trampiskā valodā runājot, Baltā nama paziņojumā pausts gandarījums par “masveida ekonomiskiem darījumiem” starp Vašingtonu un Maskavu. “Abi līderi bija vienisprātis, ka nākotne ar uzlabotām divpusējām attiecībām starp ASV un Krieviju ir milzīgs ieguvums,” teikts paziņojumā.
Kremļa versija bija vēl trauslāka, cenšoties attēlot Krieviju kā tikpat svarīgu ģeopolitisko lielvalsti, jo Vašingtona un Maskava pieliks “kopīgus pūliņus” Tuvo Austrumu krīzes karstajos punktos, vienlaikus sadarbojoties arī kodolieroču neizplatīšanas un globālās drošības jomā.
“Tika pausta savstarpēja interese par divpusējo attiecību normalizēšanu, ņemot vērā Krievijas un ASV īpašo atbildību par drošības un stabilitātes nodrošināšanu pasaulē,” sarunas noslēgumā sacīja Kremlis.
Hokejs?
Tad nāca dīvainā daļa. Aicinājums tika slavēts kā pagrieziena punkts sarunās par pamiera pārtraukšanu starp Krieviju un Ukrainu, kurās starpnieks bija Tramps. Patiesībā šķiet, ka viņš un Putins pavadīja diezgan daudz laika, pārrunājot citas lietas.
“Tika apspriestas vairākas idejas, kas ved uz abpusēji izdevīgas sadarbības attīstību ekonomikā un enerģētikas sektorā,” teikts Kremļa paziņojumā. “Donalds Tramps atbalstīja Vladimira Putina ideju organizēt hokeja spēles ASV un Krievijā starp NHL spēlējošiem krievu un amerikāņu spēlētājiem.”
Tramps nepazvanīja Zelenskim, lai pastāstītu savas sarunas ar Putinu detaļas. Tomēr zvana detaļas Ukrainas līderim nācās noskaidrot no medijiem. “Mēs esam skeptiski noskaņoti attiecībā uz uzticību krieviem,” vēlāk žurnālistiem sacīja Zelenskis. “Putinam nav uzticības.”
Pirms ASV un Krievijas līderu uzrunām Zelenskis savā ikvakara televīzijas uzrunā sacīja, ka Krievija apzināti pagarina karu: “Jau nedēļu Putins nespēj izspiest “jā” priekšlikumam par pamiera noslēgšanu. Viņš saka visu, ko vēlas, bet ne to, ko visa pasaule vēlas dzirdēt.
