Lai gan ogļu patēriņš ir samazinājies, naftas un gāzes patēriņš ir pieaudzis, un Polija joprojām ir ceturtā lielākā emisiju radītāja pasaulē. Saskaņā ar domnīcas “Energy Forum” provizoriskajām aplēsēm 2025. gada jūnijā visi atjaunojamie energoresursi (AER) Polijā saražoja 44,1 % elektroenerģijas, savukārt ogļu un lignīta elektrostacijas saražoja 43,7 % elektroenerģijas.
Tas nozīmētu, ka pirmo reizi atjaunojamie energoresursi nodrošinātu vairāk enerģijas nekā ogles.
Visā otrajā ceturksnī ogļu īpatsvars Polijas energoresursu struktūrā bija 45,2 procenti, tāpēc tas bija pirmais ceturksnis Polijas enerģētikas sektora vēsturē, kad mazāk nekā puse no saražotās enerģijas nāca no šī avota.
Tomēr lielākā daļa enerģijas Polijā nāk no fosilā kurināmā, jo dabasgāzes spēkstacijas ir atbildīgas par lielāko daļu no atlikušajiem vairākiem procentiem no enerģijas bilances.
Tomēr arī šī situācija mainās. Instrat fonda dati liecina, ka 29. jūnijā emisiju neradošu avotu īpatsvars bija 49,5 procenti.
AER Polijā: labvēlīgi laikapstākļi, nelabvēlīgi noteikumi
“Tas galvenokārt ir saistīts ar ražošanu no fotoelektriskajiem [saules] avotiem, kuru uzstādītā jauda palielinājās par 24 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 23 GW,” skaidro Dr. Marija Ņeverko no Enerģētikas foruma (Forum Energii). Vēl pirms pieciem gadiem Polijā bija tikai 2 GW fotoelektrisko iekārtu iekārtu.
“Turklāt jūnijs bija ārkārtīgi vējains, kā rezultātā vēja enerģijas ražošana bija divreiz lielāka nekā pirms gada.”
Jūlija sākumā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā nedaudz samazinājās līdz aptuveni 33–34 procentiem. Tomēr nozares pārstāvji brīdina, ka ziemā sagaidāms ievērojamāks samazinājums ievērojami zemākas saules enerģijas iekārtu efektivitātes dēļ.
Viens no galvenajiem Polijas izaicinājumiem ir šķēršļu novēršana, kas kavē enerģētikas pāreju .
“Sauszemes vēja enerģijas attīstība, ko valdība praktiski pilnībā apturēja 2016. gadā un tikai pirms diviem gadiem sāka liberalizēt šos noteikumus, joprojām ir ļoti ierobežota,” piebilst Dr. Ņijerko.
“Likumprojekts, kam vajadzētu atbrīvot šīs lētākās tehnoloģijas attīstību Polijai, pēc tā pieņemšanas Senātā gaida prezidenta parakstu, kurš šim risinājumam izrāda mazāku atbalstu. Arī pirmās atomelektrostacijas projekts tiek atlikts, sākotnējam plānam paredzot bloka palaišanu 2033. gadā, bet tagad tiek runāts par 2036. gadu.”
“Lielākā problēma joprojām ir novecojusī infrastruktūra. Ir jāmodernizē pārvades tīkli, un nepietiekamas enerģijas uzkrāšanas dēļ nav iespējams pilnībā izmantot maksimālās ražošanas jaudas,” saka Sebastians Skolimovskis no PAD RES spēkstaciju projektēšanas uzņēmuma.
“Lai pilnībā atraisītu AER potenciālu, ir nepieciešamas investīcijas tīkla paplašināšanā un digitalizācijā, uzglabāšanas iekārtu būvniecībā un stabili noteikumi, kas veicina vēja elektrostaciju attīstību.”
Polija ir viena no pasaules piesārņojošākajām ekonomikām
Lai gan fosilā kurināmā īpatsvars elektroenerģijas ražošanā Polijā samazinās, Enerģētikas foruma pārstāvji norāda, ka tas neattiecas uz visu ekonomiku.
Pēdējo 20 gadu laikā, kopš Polijas pievienošanās ES, Polijā ir novērotas divas pretējas tendences – ogļu patēriņš ir samazinājies par 38 procentiem, savukārt naftas patēriņš ir pieaudzis par 41 procentu un dabasgāzes patēriņš par 43 procentiem.
“Neskatoties uz to, ka Polija ir pilnībā neatkarīga no Krievijas izejvielām, fosilā kurināmā importa rēķins joprojām ir milzīgs. 2024. gadā Polija par tiem samaksāja pat 112 miljardus PLN (ap 26 miljardi eiro),” saka Kacpers Kvidzinskis, Enerģijas foruma analītiķis.
“Vienlaikus pieaug Polijas kopējā atkarība no energonesēju importa – desmit gadu laikā tā ir palielinājusies no 29 procentiem līdz 45 procentiem. Vislielākā atkarība jau gadiem ilgi ir bijusi no jēlnaftas, no kuras gandrīz 97 procenti nāk no ārvalstīm,” viņš piebilst.
“Tas liecina, ka, neskatoties uz daļēju progresu enerģētikas pārejā, Polijas ekonomika joprojām ir ļoti atkarīga no importētās degvielas, un mēs par šo atkarību maksājam augstu cenu.”
Ziņojumā “Polijas enerģētikas pāreja 2025” norādīts, ka Polija joprojām ir starp pasaules ekonomikām, kas rada visvairāk emisiju gan uz IKP vienību, gan enerģijas patēriņu.
Tikai Kuveita, Dienvidāfrika, Kazahstāna un Ķīna emisiju ziņā ir sliktākas par Poliju.
