Polijas aizsardzības izdevumu kāpums, kas ir NATO vadošais, rada bažas par valsts budžetu, jo tas palielinās ilgtermiņa izdevumus tās militārajām vajadzībām, pat ja Varšava atzīst, ka šogad tās budžetā būs ieņēmumu deficīts.
Centrāleiropas lielākā ekonomika, pamatojoties uz NATO aplēsēm, jau otro gadu 2024. gadā ir ceļā uz NATO līderpozīciju aizsardzības izdevumu ziņā attiecībā pret tās ekonomikas apmēru.
Tiek prognozēts, ka nākamgad izdevumi pieaugs vēl vairāk, līdz 4,7% no IKP, kas ir daļa no plašākiem Eiropas centieniem stiprināt aizsardzības spējas pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā.
Polijas aizsardzības rēķins 35 miljardu dolāru apmērā šogad varētu pārspēt tās bijušo komunistiskās Centrāleiropas un Baltijas kaimiņvalstu budžetu kopā, nemaz nerunājot par daudz lielākām ekonomikām, piemēram, Itāliju, kas jau sen nav sasniegusi NATO mērķi par aizsardzības izdevumiem vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Premjerministra Donalda Tuska valdība saka, ka aizsardzības līgumi, kas parakstīti pirms valdības pārņemšanas 2023. gada beigās, varētu būt veicinājuši fiskālo robu aptuveni 12,5% apmērā no Polijas prognozētā 2025. gada IKP nepietiekami novērtēto ilgtermiņa saistību dēļ.
Aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Bejda šā mēneša sākumā sacīja parlamentam, ka pašreizējā valdība “vai nu atradīs šos (nepietiekami novērtētos) līdzekļus, vai arī tai būs jāatsakās no dažiem uzdevumiem”, piebilstot, ka pašlaik negrasās atlikt izdevumu plānus.
Polijas amatpersonas minēja 4,6 miljardu dolāru darījumu par 32 Lockheed Martin F-35 iznīcinātāju iegādi kā piemēru, kur ekspluatācijas izmaksas varētu pārsniegt tās, kas atspoguļotas galvenajā līguma vērtībā.
Bijušais aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks apsūdzības nosauca par “politisku uzbrukumu” un “uzmanības novēršanu no Polijas bruņoto spēku modernizācijas palēnināšanas”. Polijas divas galvenās partijas ir nesaskaņā pirms nākamajā gadā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Uz jautājumu, vai Polija savos fiskālajos mērķos ir iekļāvusi ar aizsardzību saistītos ilgtermiņa izdevumus, Finanšu ministrija atbildēja, ka valsts budžeta struktūra attiecīgajā gadā ir atkarīga no pašreizējām finansējuma vajadzībām.
“Polijas jaunu militāro platformu iegāde vērienīgi radīs ievērojami lielākas izmaksas, lai uzturētu šo aprīkojumu ilgtermiņā,” par Polijas aprīkojuma iegādi, tostarp no ASV un Dienvidkorejas piegādātājiem, sacīja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra līdzstrādnieks Sīmuss P. Danielss.
Citējot Pentagona skaitļus, viņš sacīja, ka ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumi vidēji veido 70% no militārās sistēmas ekspluatācijas laika izmaksām, kas būtībā liek Polijai tērēt miljardiem vairāk par jauniegādāto aprīkojumu.
Ieņēmumu trūkums
Saskaņā ar ASV Aizsardzības ministrijas aprēķiniem, kas minēti ASV valdības pārskatatbildības biroja aprīļa ziņojumā, daudz lielākās ASV F-35 flotes ekspluatācijas izmaksas līdz 2088. gadam pārsniedz 2 triljonus USD.
Saskaņā ar Reuters aprēķiniem par katru 1 ASV dolāru, kas iztērēts F-35 lidmašīnu iegādei, ASV flotes ekspluatācijas laikā radīsies vēl USD 3,575 uzturēšanas izmaksas, lai gan GAO norādīja, ka Polijas izmaksas varētu būt atšķirīgas.
“Polijas lēmumi par to, kā izmantot F-35 un cik ilgi viņi plāno tās izmantot, var atšķirties no ASV. Tas var radīt ļoti atšķirīgas dzīves cikla izmaksas,” sacīja GAO aizsardzības spēju un vadības grupas direktore Diāna Maurere.
Lockheed Martin atteicās komentēt Polijas F-35 izmaksas, sakot, ka tās ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, piemēram, ieroču izvēles un piegādes laika, cita starpā.
Taču izdevumi ir tikai daļa no problēmas: valdība ir prognozējusi, ka šogad ieņēmumu iztrūkums būs 10 miljardu dolāru, kas ir aptuveni līdzvērtīgs tam, ko Polija plāno atvēlēt 96 Apache uzbrukuma helikopteriem .
Polijas parāda līmenis aptuveni 50% apmērā no IKP ir daudz zemāks nekā eiro zonas dalībvalstīs Francijā un Itālijā. Tomēr nav skaidrs, cik tālu Polija varētu palielināt aizņemšanos, pirms finanšu tirgi sāks palielināt aizņēmumu izmaksas vai palielināsies valdības obligāciju starpības.
Tās valdības izdevumu procentuālā daļa no ekonomikas pagājušajā gadā bija viens no straujākajiem kāpumiem ES, un ar 46,7% no ekonomikas izlaides tie bija arī otrs augstākais kopš Polijas pievienošanās blokam 2004. gadā.
Ņemot vērā augstākus aizsardzības un sociālos izdevumus, Fitch Ratings norādīja, ka ir svarīgi, lai Polija īstenotu stabilu vidēja termiņa plānu budžeta deficīta samazināšanai un parāda līmeņa stabilizēšanai.
S&P Global norādīja, ka 2025. gada prezidenta vēlēšanu balsošana un jebkādi iespējamie trūkumi salīdzinājumā ar “ambiciozajām ieņēmumu prognozēm” varētu sarežģīt centienus sasniegt ES fiskālos mērķus.
Polijas militārpersonas šogad ir kļuvušas par trešo lielāko NATO darbinieku skaita ziņā aiz ASV un Turcijas, savukārt tās aprīkojuma izdevumu daļa pēdējos gados ir pārsniegusi gan NATO vadlīnijas 20% apmērā, gan ASV izdevumu likmes.
“Izdevumu pieaugums ir radījis ievērojamu spiedienu uz Polijas finansēm, valstij cenšoties novērst savu deficītu,” sacīja Fenella Makgertija, Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta aizsardzības ekonomikas vecākā līdzstrādniece.
“Tas kavēs turpmāku pieaugumu augstākajā līmenī, savukārt aizsardzības budžeta ietvaros lielie iepirkumi patērēs ievērojamu daudzumu izdevumu, saspiežot finansējumu citām programmām.”
Polijas Finanšu ministrija, Polijas Aizsardzības ministrija un NATO amatpersonas nesniedza prognozes par ilgtermiņa finansiālajām izmaksām saistībā ar Polijas pašreizējo aprīkojuma iegādes tempu.
“Lai gan visi sabiedrotie ir piekrituši aizsardzībai tērēt vismaz 2% no IKP, dažiem būs jātērē vairāk, piemēram, lai modernizētu savus bruņotos spēkus nākotnei,” sacīja NATO pārstāvis Farahs Dahllahs.
