Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņojis, ka Varšava apsver Kijivas priekšlikumu notriekt Krievijas raķetes, kas virzās uz Polijas teritoriju, kamēr tās joprojām atrodas Ukrainas gaisa telpā.
Priekšlikums tika iekļauts abu valstu kopīgajā aizsardzības līgumā, kas tika parakstīts prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā Varšavā šīs nedēļas sākumā.
“Šajā posmā tā ir ideja. Mūsu vienošanās ir teikts, ka mēs izpētīsim šo ideju,” sacīja Sikorskis Amerikas Uzņēmējdarbības institūtam Vašingtonā.
Viņš sacīja, ka dažas Krievijas raķetes, kas izšautas no Sanktpēterburgas apgabala uz Ukrainas mērķiem netālu no Ļvivas pilsētas rietumos, netālu no Polijas robežas, šķērsoja Baltkrieviju un aptuveni 40 sekundes iekļuva Polijas gaisa telpā, pirms pagriezās pret saviem mērķiem Ukrainā.
Sikorskis atzina, ka tik īss laiks Polijai devis maz laika reaģēt.
Tomēr priekšlikums teorētiski attiektos uz visām raķetēm, kas šķērso Ukrainas rietumus Polijas virzienā.
“Mēs esam piefrontes valsts, un Krievijas raķetes pārkāpj mūsu gaisa telpu. Mēs pieņemam, ka kļūdas dēļ,” sacīja Sikorskis.
“Mūsu dilemma ir šāda. Ja mēs tās notrieksim tikai tad, kad tās iekļūst mūsu gaisa telpā, atkritumi apdraud mūsu iedzīvotājus un mūsu īpašumu.
“Un ukraiņi saka: “Lūdzu, mēs neiebilstam, dariet to virs mūsu gaisa telpas, kad draud tiešas briesmas šķērsot Polijas teritoriju.
“Manuprāt, tā ir pašaizsardzība, bet mēs pētām šo ideju,” sacīja Sikorskis.
Sikorskis sacīja, ka 2022. gada decembrī neapbruņota Krievijas raķete nolaidās netālu no viņa mājas Bidgoščā aptuveni 500 km no Baltkrievijas robežas, nevienam nenodarot kaitējumu.
Divi Polijas pilsoņi gāja bojā gruvešos, kad Ukraina mēnesi iepriekš netālu no Polijas robežas notrieca Krievijas raķeti.
Šīs nedēļas sākumā Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiniaks-Kamiss sacīja, ka Varšava apspriedīsies ar saviem NATO sabiedrotajiem un centīsies panākt vienošanos, pirms mēģinās notriekt kādas Krievijas raķetes.
“Ja būtu šāds lēmums, tas var būt tikai sabiedrotais lēmums. Tas nekad nebūs individuāls lēmums,” NATO samitā Vašingtonā sacīja Kosiniaks-Kamiss Polijas.
“Galvenais viedoklis ir ASV, kas ir diezgan skeptiska šajā jautājumā, tāpēc Polija noteikti nepieņems šādu lēmumu viena pati,” viņš piebilda.
Polityka Insight aizsardzības analītiķis Mareks Swierczynskis BBC sacīja, ka šī ideja var izrādīties bīstama Polijai.
“Bez spēcīga sabiedroto atbalsta, kura nav, šis priekšlikums ir ļoti riskants,” viņš teica.
“No mūsu pretgaisa aizsardzības līdzekļu viedokļa un no tā, ka mēs varētu būt pakļauti kaut kādai Krievijas reakcijai.”
Kopš Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Polija ir piegādājusi Ukrainai 44 ieroču un munīcijas pakas, tostarp vairāk nekā 250 tankus, iznīcinātājus MiG-29, kaujas helikopterus, artilērijas sistēmas un pārnēsājamas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas. vairāk nekā 4 miljardu eiro vērtībā.
Polija šogad plāno sniegt Ukrainai papildu militāro palīdzību.
