Ilgu laiku seksuāla uzmākšanās Latvijā bija “pelēkajā zonā” – sabiedrībā neērti apspriesta, juridiski neskaidri definēta un praktiski nesodīta, ja vien tā neieguva smagu, krimināli sodāmu formu. Taču 2024. gada decembrī Eiropas spiediena un sabiedrības mainīgās attieksmes rezultātā Latvija beidzot ieviesa skaidru likuma normu, kas paredz administratīvu sodu par seksuālu uzmākšanos.
Valsts policijas eksperte un Tet dokumentālā seriāla “Nelegālais trips: sekss” redaktore skaidro, kā likums darbojas praksē un kādi ir pirmie secinājumi, ko policija ir izdarījusi par laikposmu kopš jaunās normas ieviešanas.
Eiropas spiediens un nacionālais risinājums
Līdz šim seksuālas uzmākšanās apkarošana Latvijā bija fragmentāra: krimināllikumu piemēroja tikai smagu nodarījumu gadījumā, civillikuma aizsardzība darbojās tikai noteiktos gadījumos – piemēram, ja varmāka bija ģimenes loceklis vai tuvs partneris, darba likums aizliedza seksuālu uzmākšanos darba vidē, bet šīs normas praktiska piemērošana bija sarežģīta un bieži neefektīva. Tāpat policija varēja rīkoties tikai gadījumos, ja bija acīmredzams apdraudējums vai vardarbība – ikdienas situācijās sabiedriskajā transportā, uz ielas vai internetā nevēlama seksuāla uzmācība palika nesodīta.
“Nevalstiskās organizācijas, piemēram, centrs “Marta”, un Tiesībsargs vairākkārt uzsvēra šīs nevēlamās uzvedības risināšanas nepieciešamību, taču tikai pēc Stambulas konvencijas ratificēšanas 2024. gadā process ieguva politisku virzību,” pauž Tet izglītojoši dokumentālā seriāla “Nelegālais trips: sekss” redaktore, žurnāliste Luīze Lote Āboltiņa.
Viņa arī uzver, ka Stambulas konvencijas 40. pants dalībvalstīm uzliek pienākumu nodrošināt, ka jebkāda nevēlama seksuāla uzvedība – fiziska, verbāla vai neverbāla – ir juridiski sodāma. Tika apsvērta iespēja noteikt kriminālatbildību, taču Valsts policija un Tieslietu ministrijas darba grupa vienojās, ka piemērotāks ir administratīvais sods, kas ļauj ātrāk reaģēt un sodīt mazāk smagas, bet tomēr kaitējošas uzvedības formas.
Rezultātā Administratīvo sodu likumā tika ieviests 11.2 pants, kas paredz: “Naudas sodu līdz 700 eiro par nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas aizskar personas cieņu un nostāda to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos vai aizskarošos apstākļos.”
Jau 40 lietu un plašs uzmākšanās spektrs
Valsts policijas pārstāve Lāsma Greidāne norāda, ka kopš mirkļa, kad jaunā norma stājusies spēkā, līdz jūnija sākumam uzsākti jau 40 administratīvā pārkāpuma procesi. Piemērotie sodi svārstās no 10 līdz 400 eiro – gadījumi ir dažādi.
Policija saņēmusi iesniegumus gan par saņemtām nevēlamām fotogrāfijām ar vīriešu dzimumorgāniem “Whatsapp” sarakstēs, gan to, ka klātienē mēģināts veikt seksuāla rakstura darbības, kas aizskar personas cieņu un godu, nostādot iebiedējošos apstākļos. “Piemēram, vienā gadījumā kādas sievietes kontaktinformācija bez viņas piekrišanas tika publicēta pieaugušo iepazīšanās vietnē, kā rezultātā viņa saņēma nevēlamus un aizskarošus telefona zvanus,” norāda Greidāne. “Savukārt, ja skatāmies par notikumiem reālajā vidē, tad fiksēts gadījums, kad kādai sievietei Rīgas Centrāltirgus teritorijā divi vīrieši seksuāli uzmākušies, tādējādi aizskarot viņas cieņu. Viens no viņiem iesitis ar roku pa sievietes sēžamvietu.”
Ir arī divi gadījumi, kad notikumos ir iesaistīti ģimenes locekļi. “Piemēram, kāds vīrietis mājinieka klātbūtnē, būdams lielā alkohola reibumā, ir atkailinājis savu dzimumorgānu, bet citā gadījumā pusbrālis kādai sievietei ir izteicis frāzes, ka vēlas nodarboties ar seksu un aizticis viņas kājas,” atklāj Valsts policijas pārstāve.
Šie piemēri parāda, ka uzmākšanās var notikt jebkur – gan svešinieku starpā, gan tuvās attiecībās. Tāpat tā var izpausties gan kā fiziska, gan mutvārdu, gan arī kā rakstveida darbība.
Smalka līnija starp reālu pāridarījumu un “personīgo rēķinu kārtošanu”
Piemērojot minēto pantu, likumsargi vērtē kādā kontekstā pāridarījumi ir veikti. Lāsma Greidāne uzsver, ka likuma mērķis nav sodīt jebkādu uzmanību, bet tikai uzspiestu un nevēlamu rīcību, kas aizskar cilvēka cieņu.
Svarīgs ir konteksts – ja persona skaidri norāda, ka konkrēta rīcība vai komunikācija ir nevēlama (piemēram, bloķējot kontaktu, lūdzot neturpināt u.tml.), un otra puse tomēr turpina, tad tā jau var būt seksuāla uzmākšanās. Savukārt, ja komunikācija ir abpusēja vai agrāk bijusi pieņemama (piemēram, starp partneriem), tad izvilktas frāzes no sarakstēm vēl nav pietiekamas, lai sodītu – tas īpaši svarīgi ir situācijās, kad “rēķini tiek kārtoti” pēc šķiršanās.
Valsts policijas pārstāve min situācijas, kurās policija ar jaunās normas palīdzību tikusi iesaistīta “personīgo rēķinu kārtošanā”: “Tiek ziņots par it kā seksuālo uzmākšanos. Iesniegums tiek pieņemts ar konkrētiem sarakstes izrāvumiem, no kuriem nevar veikt vispārīgus secinājumus, kas tieši starp personām ir noticis. Vēlāk noskaidrojas, ka pāris vienu nedēļu šķiras, otru saiet atkal kopā. Vienai pusei šāds attiecību modelis sāk nepatikt un attiecības no vienas puses tiek izbeigtas pilnībā, taču otra puse izvelk ārā iepriekš veiktās intīmās sarakstes un uzraksta iesniegumu policijai.”
Savstarpējo rēķinu kārtošana partnerattiecībās, iesaistot policiju, nav jauna prakse, kas nākusi klāt likumsargu dienaskārtībā ar salīdzinoši jauno 11.2 pantu. Bieži vien laulības šķiršanā tiek iejaukta arī policija. Iesniegumu saturs variē – piemēram, izglītojoši dokumentālajā seriālā “Nelegālais trips: sekss” tika atklāts Jāņa (vārds mainīts) stāsts, kurš laulību šķiršanas laikā bija salīdzinoši biežs viesis iecirknī. Viņš tika vainots dažāda rakstura vardarbībā pret sievu un bērnu, kaut vai šiem apvainojumiem policija neguva pamatojumu un šajā gadījumā tie nebija patiesi, bet bez sodāmības viņš nepalika tāpat. Pārbaudot Jāņa viedierīces, šķietami nevainīgs joks no paziņas “Whatsapp” sarakstē uzlika vīrietim zīmogu likuma priekšā par bērnu pornogrāfijas glabāšanu.
Arī citas uzmākšanās formas ir sodāmas
Valsts policija kontekstā par salīdzinoši jauno likumu norāda uz vienu vecāku normu – Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11.1 pantu, kad pret personu vērsta agresīva uzvedība. Pantā iekļauts:
draudi radīt kaitējumu personas vai tās tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti;
mantisko interešu apdraudējums, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti;
personas uzmācīga vajāšana, kas izpaužas kā personas izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa ar šo personu.
Pēdējā Valsts policijai pieejamā statistika iezīmē, ka 2024. gadā par panta 1. punktu (saskaitīti pirmie 11 mēneši) – fiksētas 1533 lietas un tikai 8 gadījumos lietas ir izbeigtas, attiecīgi sodi piemēroti 1525 gadījumos. Par panta 3. punktu – fiksētas 256 lietas, 2 izbeigtas, un sodi piemēroti 254 gadījumos.
“Savukārt, ja personas rīcībā jau ir jau saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad jau varam sīkāk runāt par Krimināllikuma XVI nodaļu “Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību” un konkrētiem šīs nodaļas pantiem,” norāda Lāsma Greidāne.
Seksuāla uzmākšanās nav pieļaujama
Latvija ir spērusi būtisku soli, beidzot likumiski definējot seksuālu uzmākšanos kā sodāmu pārkāpumu, piešķirot cietušajiem reālus instrumentus savu tiesību aizstāvēšanai. Likumsargiem tagad ir pamats reaģēt arī uz tādiem gadījumiem, kuri iepriekš tika uztverti kā “neērti, bet ne juridiski sodāmi”.
Vienlaikus policija atgādina – atbildība iestājas tikai par uzspiestām, nevēlamām un cieņu aizskarošām darbībām. “Pilngadīgam cilvēkam ir sava cieņa, par ko viņam pašam ir jāiestājas, līdz ar to pilngadīgai personai ir skaidri jāpozicionē darbība kā viņai nevēlama un viņas cieņu aizskaroša. Ja persona būs piekritusi, tai nebūs iebildumu pret tām, tad nebūs saskatāms pārkāpums,” uzsver Valsts policijas pārstāve.
Šī norma ir solis uz priekšu, bet arī sabiedrībai jāizglītojas kad un kādos gadījumos var un vajag vērsties pie policijas. Piemēram, izglītojoši dokumentālajā seriālā “Nelegālais trips: sekss” tiek uzsvērta piekrišanas kultūras nozīme un caur reāliem piemēriem skaidrots, kas var būt nevēlama seksuāla uzmanība.
Nebaidies meklēt palīdzību!
Pāridarītāja sodīšana visbiežāk neatbrīvo cietušo no trauksmes un izolētības sajūtas. Apsver domu meklēt psiholoģisko palīdzību. Nevēlama seksuāla uzmācība vai vardarbība rada nopietnas sekas psihei, ar ko ir ļoti grūti tikt galā pašam. Ja neesi gatavs tikties ar speciālistiem klātienē, vari izmantot cietušo atbalsta tālruni vai čatu: tālr. 116006, www.cietusajiem.lv.
