Jau piemirstajā 2023. gadā Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukuma laikā Zaporižjas apgabalā katrs teritorijas kvadrātmetrs bija pasaules ziņas. Tagad uzbrūk jau krievi, un publicitāte presē vairs nav tā. Par to raksta The Economist.
Karavīrs Grigorijs desmit dienas pavadīja Rabotine ierakumos. Tagad ir “laiks seksam, narkotikām un rokenrolam,” viņš paskaidroja. Bet balss skanēja nervozi no adrenalīna no priekšējās līnijas.
36 gadus vecais 65. brigādes kājnieks gāja 7 kilometrus no savas pozīcijas ar 60 kg ekipējumu, traucējošām antenām un lielu bateriju komplektu – vitāli svarīgu komplektu ikvienam, kurš strādā zem debesīm Zaporižjas apgabalā, pilns ar droniem.
“Tas notiek,” sacīja Griša, “Jūs to redzat – viņi nāk, lien, meklē jebkuru izeju.”
Ukrainas izlūkdienesti uzskata, ka Krievija gatavo plaša mēroga ofensīvu Zaporižjai, kas atrodas 30 km attālumā no frontes. Viens no trim valsts smagās rūpniecības centriem joprojām ir būtisks Ukrainas kā funkcionējošas valsts izdzīvošanai.
2022. gada beigās Vladimirs Putins paziņoja, ka viss reģions pieder Krievijai. Neskatoties uz to, ka tikai trešdaļa no tās atrodas okupācijas spēku kontrolē.
Divu mēnešu laikā Krievijas raķetes un KAB pilsētā iznīcināja 1500 māju. Ukrainas amatpersonas brīdina, ka kaujā varētu tikt nosūtīti 130 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas bruņoto spēku sagatavošana Krievijas ofensīvai Zaporižjas reģionā
Ne visas Ukrainas militārpersonas uzskata uzbrukumu Zaporižjai par neizbēgamu. NG Spartan 3. operatīvās brigādes komandieris pulkvedis Aleksejs Kiļčenko sacīja, ka Krievijas karaspēks ir piesaistīts citos apgabalos. Pēc viņa teiktā, krievi plānoja sākotnējā ofensīvā iemest divas divīzijas (20-30 tūkstoši karavīru), bet pusi nosūtīja uz Kurskas apgabalu, lai atbalstītu pretuzbrukumu Ukrainas galvenajā virzienā.
Tam piekrīt arī 118.brigādes bataljona komandieris Lembergs: “Viņi vēl nav gatavi triecienam, bet, kad būs, tad pirmais trieciens būs vissmagākais.”
Bet top jauni nocietinājumi, kas gredzenos izstaro no reģiona centra. Darbs ir pamatīgs – mīnu lauki, inženiertehniskie šķēršļi un dzelzsbetona konstrukcijas – atšķirībā no haotiskākas ainas kaimiņos esošajā Doņeckas apgabalā, kas joprojām ir vissmagāko kauju vieta.
Tur Krievijas bruņotie spēki virzās ātrāk nekā jebkad kopš 2022. gada februāra. Krievu komandieri mācījās no sākotnējām kļūdām un izstrādāja drūmu formulu: bezpilota lidaparāti, elektroniskā karadarbība, vadāmas bumbas, nesaudzīga vadība un vienreizējās lietošanas kājnieku viļņi. Viņi sit Ukrainu tur, kur tā ir visvājākā, pārgriežot piegādes līnijas un aplencot mērķus, nevis veicot triecienus pierē, kā kādreiz. Tas nav viegli – viņi savā ofensīvā, kas ilgst jau gadu, katru dienu zaudē līdz 1500 karavīru. Bet viņi pieņem darbā vairāk nekā zaudē.
“Klausieties, viņiem nekad nebūs problēmu ar personālu,” sacīja pulkvedis Hilčenko, “viņi iedzen cilvēkus parādos un liek viņiem karot.
Ukrainai, gluži pretēji, ir problēmas ar personālu. Kāda augsta Ukrainas amatpersona pauž bažas, ka līdz pavasarim situācija varētu kļūt nelabojama. Vēl lielāka problēma ir dienestā pieņemto darbinieku kvalitāte.
65. brigādes bataljona komandieris Forests stāsta, ka no armijas štāba izsūtītie vīri tagad lielākoties ir pārāk veci vai nemotivēti, lai būtu noderīgi. Visi, izņemot dažus, ir vecāki par 45 gadiem.
“Viņi man sūta puišus, vairāk nekā 50 gadus vecus, ar ārsta izziņām, ka viņi ir pārāk slimi, lai dienētu,” viņš piebilda: “Dažreiz šķiet, ka es vadu bērnudārzu, nevis kaujas vienību.”
Brigādes atrašanās vietā jauniesauktie iziet kaujas apmācību . Šis ir pēdējais sagatavošanās posms pirms nosūtīšanas uz fronti pēc dažām dienām. Jaunākais dienestā ieradies Grigorijs, 51 gadu vecs bijušais strādnieks no Poltavas apgabala. Viņam ir zelta zobi un brilles ar +9 dioptrijām. Grigorijs atzīst, ka ir ne mazāk pārsteigts kā citi, ka tika iesaukts; viņš negaidīja, ka virsnieki mobilizēs pusaklu vīrieti. Viņam ir grūti staigāt ložu necaurlaidīgā vestē. Bet viņš jau bija pieradis rīkoties ar šaujamieročiem.
“Ikviens var šaut,” viņš saka, bet es ne pārāk labi trāpu mērķī.
Ir plaši atzīts, ka situācija frontes līnijā ir sliktāka nekā jebkad kopš kara sākuma. Daudzi baidās, ka nozīmīga Ukrainas atkāpšanās drīz var kļūt neizbēgama. Pagaidām draudošie draudi liek Zaporižjas karavīriem koncentrēties.
Viņi saka, ka atceras zvērības, kas notika pēc Krievijas ofensīvas un okupācijas. Pretestības pieredze joprojām ir svarīga. Lai cik vāja būtu Ukraina, Krieviju var uzvarēt, saka Forests.
Kā pierādījumu viņš min februāra slazdu, kad viņa bataljons viens pats iznīcināja mehanizēto kolonnu, kurā bija divi desmiti Krievijas transportlīdzekļu.
Jauno karavīru apmācību vadošais brigādes virsnieks “Čečens” saka, ka joprojām ir apņēmības pilns cīnīties līdz galam.
“Teritorijas izdalīšana šiem pretīgajiem cilvēkiem negarantē, ka tas beigsies,” viņš sacīja, lai gan atzina, ka mazāk karavīru nekā jebkad piekrīt viņa apņēmībai.
“Tas vairs nav pat 50/50, tas ir 30/70,” viņš teica.
Lembergs situāciju raksturo vēl skarbāk.
“2022. gadā es biju gatavs ar zobiem plēst krievus. 2023. gadā man vienkārši vajadzēja atpūsties. Šogad? Man gribējās nospļauties” viņš teica.
