Vasaras vidū un arvien vairāk valda tveicīgs laiks, karstums un karstā saule var ne tikai sagādāt daudz prieka, bet arī izraisīt dažādas kaites, tādējādi sabojājot ilgi gaidīto atvaļinājumu. Lai izvairītos no karstuma negatīvās ietekmes uz pašsajūtu, speciālisti iesaka dzert daudz ūdens, patērēt elektrolītus, apsegt galvu un vēdināt telpas
Kā norāda speciālisti, lai gan pirmie karstuma vai saules dūriena simptomi nav īpaši izteikti, tie ir jāuztver nopietni.
“Pirmie simptomi nav īpaši izteikti. Tas var būt vājums, reibonis, nelielas galvassāpes, un, ja runājam par nopietnāku risku, tad tās ir izmaiņas sirds darbībā, piemēram, sirdsklauves, pulsa palēninājums. Cilvēks var justies bezpalīdzīgs. Turklāt viņam var būt slikta dūša, vemšana un drudzis. Bet, ja sākas krampji, tad nepieciešama steidzama ārsta palīdzība,” saka mediķi.
Ģimenes ārsti simptomiem pievieno arī pastiprinātas slāpes, sausu muti, samazinātu urīna daudzumu, tumšākas krāsas urīnu, samazinātas darba spējas, pastiprinātu svīšanu, apsārtušu, karstu ādu un ģīboni.
“Augsta apkārtējā temperatūra palielina svīšanu, kas izraisa šķidruma un elektrolītu zudumu. Ja nedzerat pietiekami daudz šķidruma, var rasties dehidratācija. Tāpat augsta temperatūra var traucēt miegu, jo organisms nevar pienācīgi atdzist nakts laikā, kā rezultātā pasliktinās miega kvalitāte un palielinās nogurums. Ilgstoša karstuma un saules iedarbība var izraisīt ādas izsitumus un palielināt saules apdegumu risku, kas var vēl vairāk palielināt risku saslimt ar ādas vēzi,” apgalvo ārsti.
Neaizmirstiet vēdināt telpas un pasargāt galvu no saules. Kā norāda mediķi, karstuma dūriena risks rodas, ja nav vēdināmas telpas. Tad cilvēkam tiek traucēta svīšanas funkcija un netiek izdalīts pietiekami daudz siltuma.
Tikmēr saules dūriens draud tiem, kuri nepasargājas no tiešiem saules stariem, neaizsedz galvu ar cepurēm, nedzer pietiekami daudz ūdens.
”Lai izvairītos no saules dūriena, ļoti svarīgi ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Var izvēlēties arī negāzētu minerālūdeni, kas ir bagāts ar kāliju un magniju, jo tie zūd sviedros. Jāizvairās no alkohola un kofeīnu saturošiem dzērieniem, jo to lietošana veicina vēl lielāku šķidruma zudumu. Karstajā laikā vislabāk būtu izvēlēties gaišas krāsas apģērbu no dabīgām šķiedrām un neaizmirst uzvilkt galvassegu,” stāsta ģimenes ārste.
Pēc speciālistu domām, karstajās dienās vislielākais risks ir bērniem līdz četru gadu vecumam un vecākiem cilvēkiem (65-70 gadi un vecāki).
“Šīs ir vecuma grupas, kas ir visjutīgākās pret karstumu: maziem bērniem termoregulācijas funkcija vēl nav pilnībā izveidota, bet vecākiem jau sāk darboties nepareizi,” skaidro ģimenes ārste.
Riska grupā ietilpst arī tie, kuri cieš no blakusslimībām: cukura diabēta, sirds un asinsvadu, plaušu, nieru vai citām hroniskām slimībām. Riska grupā ietilpst arī cilvēki ar aptaukošanos un tie, kas lieto daudz alkohola vai lieto noteiktus medikamentus.
Veselības riskam ir pakļauti arī cilvēki, kuri ir pakļauti negatīviem vides faktoriem (strādājot paaugstinātas siltuma iedarbības apstākļos, t.i. ārā, lietuvēs, maiznīcās u.c.) un sociālā riska grupu personas (bez pastāvīgas dzīvesvietas, dzīvo uz ielas) . Ir svarīgi nezaudēt uzmanību un rūpēties par sevi
“Ārkārtīgi karstajās dienās jāparūpējas par sevi: jādzer daudz ūdens, jāizvairās no tiešiem saules stariem, jāizvairās no alkohola un kofeīna, jāvalkā vieglas, vieglas drēbes, ja iespējams, jāuzturas vēsā telpā, jāatturas no intensīvām fiziskām aktivitātēm.” skaidro mediķi.
“Aizveriet istabā aizkarus, aizveriet logus. Aizkariem jābūt gaišā krāsā, bet, ja tādu nav, pakariet kādu audumu vai palagu. Ja vakarā ir karsts, saslapiniet drānu ar aukstu ūdeni, jo samitrinātā drāna nedaudz palielina mitrumu un atvieglo gaisu,” stāsta mediķi.
Turklāt, pēc viņu teiktā, karstumu palīdz izturēt elektrolītu, sāls šķīdumu un minerālūdens patēriņš. Tomēr par elektrolītu lietošanu mediķi iesaka vienmēr konsultēties ar farmaceitu.
Ģimenes ārste iesaka vasarā arī personīgajā aptieciņā ielikt aukstās kompreses un saules aizsargkrēmu ar vismaz SPF 30 aizsardzību. Aptieciņā jābūt arī pretdrudža līdzekļiem, piemēram, ibuprofēnam vai paracetamolam. Taču, ja cilvēks jau ir piedzīvojis saules dūrienu, ieteicams viņu atvēsināt, tas ir, pēc iespējas ātrāk pavadīt uz ēnu vai labi vēdināmu telpu un apsmidzināt seju ar ūdeni un uz pieres uzlikt aukstu kompresi, līdzīgi arī uz kakla, padusēm un cirkšņiem.
Tāpat slimajam jāatvelk nevajadzīgas drēbes, ja viņš ir pie samaņas, jādod padzerties ūdens un elektrolītu šķīdumus, bet, ja cilvēks ir zaudējis samaņu, jānoliek uz sāniem un jāizsauc ātrā palīdzība vai jānogādā slimnīcas uzņemšanas nodaļā. tik drīz cik vien iespējams.
