Ziemeļu Ledus okeāns savu pirmo dienu bez ledus varētu piedzīvot pirms 2030. gada, kas ir agrāk, nekā prognozēja zinātnieki. Jaunais pētījums publicēts žurnālā Nature
Lai gan lielākā daļa Arktikas jūras ledus prognožu ir vērstas uz kārtējo mēnesi, jauns pētījums atklāj iespējamās prognozes līdz dienai.
Iepriekšējās cerības paredzēja, ka Ziemeļu Ledus okeānā ledus zudums tiek prognozēts aptuveni 2030. gadā, jaunākie rezultāti atklāj, ka pirmā diena bez ledus varētu iestāties jau 2027. gada vasaras beigās.
Deviņas citas datorsimulācijas, lai arī mazāk ticamas, paredz, ka tas varētu notikt nākamo trīs līdz sešu gadu laikā.
Zinātnieki saka, ka Arktikas pirmā diena bez ledus tagad ir neizbēgama un neatgriezeniska neatkarīgi no tā, kā cilvēki maina siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Ko nozīmē Arktika bez ledus, un kāpēc tas ir svarīgi?
Ziemeļu Ledus okeāns aizņem plašu, vairāk nekā 16 miljonu kvadrātkilometru lielu platību, un tūkstošiem gadu tas ir bijis liecinieks dabiskam sezonālam notikumam: sasaluša jūras ūdens slāņi ziemas mēnešos dramatiski veidojas biezā ledus vāciņā, kas sasniedz maksimumu martā pirms septembrī tas kūst.
Tomēr pēdējās desmitgadēs šis dramatiskais notikums ir bijis mazāk izplatīts.
Jūras ledus daudzums ir samazinājies par vairāk nekā 12 procentiem katru desmitgadi kopš 1978. gada, kad satelītattēli – skenējošais daudzkanālu mikroviļņu radiometrs jeb “SMMR” – sāka reģistrēt Arktikas jūras ledus pieaugumu un atkāpšanos.
Tas ir 80 000 kvadrātkilometru katru gadu — aptuveni tikpat lielas teritorijas kā Austrija vai Čehija.
Zinātnieki definē “bez ledus” kā jūras ledus apgabalu, kas īsā laikā samazinās līdz mazāk nekā vienam miljonam kvadrātkilometru, kas tiek uzskatīts par klimata lūzuma punktu.
Starptautiska pētnieku komanda, tostarp klimatoloģe Aleksandra Jahna no Kolorādo Boulderas universitātes un Selīna Heuzē no Gēteborgas universitātes Zviedrijā, izmantoja vairāk nekā 300 datormodeļus, lai prognozētu pirmo dienu bez ledus. Tie parādīja paātrinātu laika grafiku, salīdzinot ar iepriekš prognozēto .
Strauji ledus zudumi parasti ir saistīti ar intensīvām ziemām un pavasara sasilšanu.
Ilgtermiņā, ja Ziemeļu Ledus okeāns tiks regulāri pasludināts par brīvu no ledus, tas varētu būtiski ietekmēt vistālāk ziemeļos esošās jūras trauslo ekosistēmu, tostarp visu, sākot no “simboliskā polārlāča līdz svarīgajam zooplanktonam”, atklāj pētījums.
Ko cilvēkiem nozīmēs Ledus okeāna dienas bez ledus?
Simboliski nozīmīga ir diena, kad Arktikā iestāsies laika apstākļi bez ledus. Tas vizuāli izcels, kā cilvēki ir mainījuši vienu no mūsu planētas dabas iezīmēm: no balta uz zilu Ziemeļu Ledus okeānu.
“Pirmā diena bez ledus Arktikā lietas dramatiski nemainīs,” skaidroja Jahna.
“Taču tas parādīs, ka mēs esam būtiski mainījuši vienu no Ziemeļu Ledus okeāna dabiskās vides iezīmēm, proti, to, ka to vairs visu gadu neklāj jūras ledus un sniegs siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ.”
Vasarā saule Arktikā nekad nenoriet, tāpēc bez atstarojošā ledus, kas atstaro saules gaismu kosmosā, okeāns absorbēs un sadalīs ap Zemi ievērojamu siltuma daudzumu.
Starptautiskajiem ūdeņiem nav nekādas jurisdikcijas, tāpēc komerciālās nozares varētu izmantot iespējas, kas atrodamas siltākos Arktikas ūdeņos. Viņi varētu zvejot un veikt dziļus izrakumus iepriekš nepieejamās jūras un minerālu populācijās, savukārt kravu pārvadājumu uzņēmumi varētu veikt ātrāku kuģošanas ceļu pāri Ziemeļrietumu pārejai.
Sasilšana var izraisīt arī nepastāvīgākus un ārkārtējus laikapstākļus, mainoties vēja un okeāna straumju modeļiem.
Siltāki gadi jau ir bijuši: 2022. gada martā daļa Arktikas bija par 10 C siltāka nekā vidēji, kā rezultātā apgabali ap Ziemeļpolu gandrīz izkusa.
Pētījuma autori saka, ka tuvākajā nākotnē joprojām pastāv iespēja aizkavēt jūras ledus kušanas laika grafiku.
“Jebkurš emisiju samazinājums palīdzētu saglabāt jūras ledu,” piebilda Jahna.
