Zinātnieki brīdina par rekordlielu karstumu, pieaugošām ekstremālām temperatūrām un pieaugošu risku līdz 2030. gadam pārsniegt galvenos globālās sasilšanas sliekšņus.
Divas no pasaules vadošajām meteoroloģiskajām aģentūrām prognozē, ka vēl vairākus gadus ilgs rekordliels karstums, kas novedīs Zemi pie nāvējošākām, ugunīgākām un neērtākām galējībām.
Pastāv 80 procentu iespējamība, ka nākamo piecu gadu laikā pasaulē tiks pārspēts vēl viens gada temperatūras rekords, un vēl ticamāk, ka pasaule atkal pārsniegs pirms 10 gadiem noteikto starptautisko temperatūras slieksni, liecina Pasaules Meteoroloģijas organizācijas un Apvienotās Karalistes Meteoroloģijas biroja trešdien publicētā piecu gadu prognoze.
“Augstāka globālā vidējā temperatūra var šķist abstrakta, bet reālajā dzīvē tas nozīmē lielāku ekstremālu laikapstākļu iespējamību: spēcīgākas viesuļvētras , spēcīgāki nokrišņi, sausums,” sacīja Kornela Universitātes klimata zinātniece Natālija Mahovalda, kura nepiedalījās aprēķinos, bet teica, ka tie ir loģiski.
“Tātad augstāka globālā vidējā temperatūra nozīmē vairāk zaudētu dzīvību.”
Kāpēc katra grāda desmitdaļa ir svarīga
Ar katru desmitdaļu grāda, ko pasaule sasilst cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu dēļ, “mēs piedzīvosim biežākus un ekstremālākus notikumus (īpaši karstuma viļņus, bet arī sausumu, plūdus, ugunsgrēkus un cilvēku izraisītas viesuļvētras/taifūnus)”, uzskata Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta direktors Johans Rokstroms. Viņš nepiedalījās pētījumā.
Pirmo reizi pastāv arī iespēja, kaut arī neliela, ka līdz desmitgades beigām pasaules gada temperatūra pārsniegs Parīzes klimata vienošanās mērķi ierobežot sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija un sasniegs satraucošāko 2 grādu pēc Celsija līmeni kopš 19. gadsimta vidus, paziņoja abas aģentūras.
Viņi aprēķināja, ka pastāv 86 procentu iespējamība, ka viens no nākamajiem pieciem gadiem pārsniegs 1,5 grādus, un 70 procentu iespējamība, ka visu piecu gadu vidējais rādītājs pārsniegs šo globālo atskaites punktu.
Prognozes iegūtas no vairāk nekā 200 prognozēm, izmantojot datorsimulācijas, ko vada 10 globālie zinātnieku centri.
Pirms desmit gadiem tās pašas komandas lēsa, ka pastāv līdzīga niecīga iespēja — aptuveni 1 procents —, ka kāds no turpmākajiem gadiem pārsniegs kritisko 1,5 grādu slieksni. Tad tas notika pagājušajā gadā.
Šogad līdzīgā veidā vienādojumā iekļaujas 2 grādu pēc Celsija temperatūras paaugstināšanās virs pirmsindustriālā gada, ko Apvienotās Karalistes Meteoroloģijas biroja ilgtermiņa prognožu vadītājs Adams Skaifs un zinātnieks Leons Hermansons nosauca par “šokējošu”.
“Tas nav kaut kas tāds, ko kāds vēlētos redzēt, bet to mums saka zinātne,” sacīja Hermansons. Divu grādu sasilšana ir sekundārais slieksnis, kura pārsniegšana tiek uzskatīta par mazāk ticamu, un to noteica 2015. gada Parīzes nolīgums.
Tehniski, lai gan 2024. gads bija par 1,5 grādiem pēc Celsija siltāks nekā pirmsindustriālajā laikmetā, Parīzes klimata nolīguma slieksnis ir paredzēts 20 gadu periodam, tāpēc tas nav pārsniegts. Ņemot vērā pēdējos 10 gadus un prognozējot nākamos 10 gadus, pasaule, iespējams, ir aptuveni par 1,4 grādiem pēc Celsija karstāka kopš 19. gadsimta vidus, lēsa Pasaules Meteoroloģijas organizācijas klimata pakalpojumu direktors Kriss Hjūits.
Ko tas nozīmē laikapstākļiem visā pasaulē?
“Tā kā tiek prognozēts, ka nākamie pieci gadi būs vidēji par vairāk nekā 1,5 °C siltāki nekā pirmsindustriālais līmenis, tas pakļaus vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk spēcīgu karstuma viļņu riskam , izraisot vairāk nāves gadījumu un nopietnu ietekmi uz veselību, ja vien cilvēki netiks labāk pasargāti no karstuma ietekmes. Mēs varam sagaidīt arī nopietnākus meža ugunsgrēkus, jo karstāka atmosfēra izžāvē ainavu,” sacīja Ričards Betss, Apvienotās Karalistes Meteoroloģijas biroja klimata ietekmes pētījumu vadītājs un Ekseteras Universitātes profesors.
Ledus Arktikā, kura turpinās sasilt 3,5 reizes ātrāk nekā pārējā pasaule, kusīs un jūru līmenis celsies straujāk, sacīja Hjūits.
Zinātnieki norāda, ka globālā temperatūra parasti paaugstinās līdzīgi kā braucot pa eskalatoru, un īslaicīgi un dabiski El Ninjo laikapstākļu cikli darbojas kā lēcieni augšup vai lejup pa eskalatoru. Taču pēdējā laikā pēc katra lēciena no El Ninjo, kas veicina zemeslodes sasilšanu, planētas temperatūra daudz nesamazinās, ja vispār.
“Rekordtemperatūras nekavējoties kļūst par jauno normu,” sacīja Stenfordas universitātes klimata zinātnieks Robs Džeksons.
