Pat īslaicīga TikTok videoklipu skatīšanās var pasliktināt sieviešu ēšanas traucējumus. Viss, kas tam nepieciešams, ir mazāk nekā desmit minūtes paritināt ieteikumu plūsmu. Pie šādiem secinājumiem nonāca Austrālijas Čārlza Stērta universitātes zinātnieki. Pētījums publicēts žurnālā Plos One.
Zinātnieki ir atklājuši, ka, skatoties videoklipus TikTok, sievietes gūst negatīvu priekšstatu par savu ķermeni. Sievietes, kas pavada daudz laika ieteikumos, sāk justies sliktāk dēļ sava izskata. Problēmas ar pašnovērtējumu saasinās īpaši tām lietotājām, kuras bieži sastopas ar video par svara zaudēšanu.
Pētnieki veica eksperimentu, kurā piedalījās 273 sievietes vecumā no 18 līdz 28 gadiem. Viņas tika sadalītas divās grupās. Pirmajai pusei dalībnieku tika rādīta TikTok izlase ar treniņiem un notievēšanas padomiem, otra puse skatījās neitrālu saturu par dabu, ēdienu gatavošanu un dzīvniekiem. Katra dalībniece ritināja TikTok apmēram 7–8 minūtes
Abās grupās bija sievietes, kuras pēc video noskatīšanās jutās neapmierinātas ar savu ķermeni. Sievietes pirmajā grupā jutās īpaši slikti, kad viņām tika rādīti pro-ana video (saīsinājums no promotion of anorexia – saturs, kura mērķis ir padarīt anoreksijas nervu stāvokli pievilcīgu).
Pētījuma autori atzīmēja, ka vidēji pietiek ar mazāk nekā 10 minūtēm svara zaudēšanas satura skatīšanās, lai sāktu šaubīties par savu ķermeni. Sievietes, kuras ritināja TikTok vairāk nekā divas stundas dienā, biežāk ziņoja par problemātiskām attiecībām ar pārtiku un savu ķermeni.
Austrālijas pētnieki ierosina TikTok ieviest papildu ierobežojumus pro-ana saturam. Viņi ir pārliecināti, ka šādu videoklipu aizliegšana var samazināt ēšanas traucējumu saasināšanās risku sociālo tīklu lietotāju vidū. TikTok jau bloķē meklēšanu videoklipiem ar tēmturi “#anorexia”, taču lietotāji joprojām atrod veidus, kā apiet šo ierobežojumu.
Par garīgām problēmām, kuras var veicināt TikTok, jau tiek runāts ES līmenī. ES iekšējā tirgus komisārs Tjerijs Bretons uzskata, ka sociālais tīkls var negatīvi ietekmēt nepilngadīgos un izraisīt “atkarību, trauksmi, depresiju, ēšanas traucējumus, zemu koncentrēšanās spēju”.
