Saskaņā ar zinātnieku atklājumiem īpašas personības iezīmes ir saistītas ar agrīnām sirds novecošanas pazīmēm.
Vairākas personības iezīmes ir saistītas ar agrīnām sirds novecošanas pazīmēm. Pie šāda secinājuma, kā raksta The Sun, nonākusi speciālistu grupa Londonas Karalienes Marijas universitātes vadībā.
Pētījuma laikā zinātnieki izpētīja vairāk nekā 36 tūkstošu cilvēku vecumā no 40 līdz 69 gadiem sirds skenēšanas rezultātus.
Personības iezīmes, kas definētas kā “neirotisms” , piemēram, nestabils garastāvoklis, pārmērīgas bažas, trauksme, aizkaitināmība, skumjas, tika novērtētas, izmantojot personības anketu. Kā izrādījās, lielāka tendence uz “neirotiskām” personības iezīmēm bija saistīta ar mazāku sirds kambaru izmēru un vājāku kreisā kambara darbību, lielāku miokarda fibrozi un lielāku artēriju stīvumu (arteriālās sienas spēju pretoties izstiepšanai asins plūsmas ietekmē), kas norāda uz sliktu sirds veselību.
Tomēr saistība starp sliktu sirds veselību un neirotismu nebija atkarīga no sirds slimību riska faktoriem, piemēram, smēķēšanas vai aptaukošanās. Jāatzīmē, ka šī saikne biežāk tika novērota vīriešiem nekā sievietēm.
“Mēs zinām, ka pastāv svarīga saikne starp garīgo veselību un sirds un asinsvadu sistēmas rezultātiem, un mūsu pētījums atklāja, ka negatīvas sirds izmaiņas tiek novērotas cilvēkiem ar neirotiskām personības iezīmēm, piemēram, trauksmi, depresiju un pārmērīgu satraukumu. Pat tad, ja tiek ņemti vērā tādi dzīvesveida faktori kā smēķēšana, svars un vecums, šķiet, ka neirotiskas personības iezīmes ir saistītas ar sirds novecošanās pazīmēm,” sacīja Steffens Petersens, Londonas Karalienes Marijas universitātes sirds un asinsvadu medicīnas profesors.
Stresa būtība
Taču par stresa un negatīvo emociju ietekmi uz sirds slimību attīstību tiek runāts jau sen. Piemēram, patofizioloģisko modeli, kas apraksta stresa ietekmi uz veselību, Hans Seljē radīja vēl pagājušā gadsimta 30. gados.
Saskaņā ar viņa teoriju stress ir normālu ķermeņa reakciju kopums, kas rodas, reaģējot uz nelabvēlīgu faktoru darbību. Metabolisma, fizioloģisko reakciju un uzvedības regulēšanu veic hipotalāma, hipofīzes un virsnieru dziedzeru ķēde. Hipotalāma kortikotropais hormons stimulē adrenokortikotropā hormona ražošanu no hipofīzes, kas savukārt izraisa kortizola (stresa hormona) sekrēciju. Stresa laikā paātrinās pulss, paaugstinās asinsspiediens, sasprindzinās muskuļi.
Ir arī distresa jēdziens. Tas ir hronisks stress, kurā kortizola koncentrācija saglabājas augstā līmenī. Tas nozīmē, ka cilvēks nevar atgūties laikā un tērē visus ķermeņa resursus, lai uzturētu “kaujas gatavību”. Ar ilgstošu stresu cilvēks naktī sāk gulēt sliktāk, palielinās ķermeņa svars, paaugstinās asinsspiediens, mainās holesterīna frakciju attiecība.
Saskaņā ar Monreālas Makgila universitātes Medicīnas fakultātes profesora Ernesto Šifrina teikto, ja stress ir pārmērīgs, tas var izraisīt hipertensiju, astmu un kairinātu zarnu sindromu.
Reakcija uz stresu
Šādas situācijas var ātri izvērsties (akūts stress) vai pakāpeniski “iznīcināt” cilvēka veselību (hronisks stress).
Piemēram, pirmajā gadījumā ķermeņa reakcija var izpausties kā takotsubo stresa kardiomiopātija, citiem vārdiem sakot, “salauztas sirds sindroms”. Lieta tāda, ka sirds muskulis īslaicīgi zaudē spēju sarauties, paplašinās kreisā kambara virsotne un samazinās sieniņu biezums. Cilvēks var nomirt no bīstamas aritmijas, sienas plīsuma vai sirds mazspējas.
Pie hroniska stresa cieš ne tikai sirds, bet tas ietekmē arī asinsspiediena līmeni. Hronisks stress maina uzvedību un traucē endokrīno dziedzeru darbību, kas kopā izraisa nopietnas sekas.
Ko darīt
Mūsdienu pasaulē nav iespējams izvairīties no stresa, un katrs uz to reaģē atšķirīgi, taču katram ir savi personīgi veidi, kā tikt galā ar negaidītu situāciju.
Saskaņā ar psihologu ieteikumiem, lai pārvarētu stresa stāvokli, pietiek ar kustībām un fitnesa aktivitātēm. Aktivitāte ne tikai mazina muskuļu sasprindzinājumu, bet arī nodrošina organismu ar baudas hormoniem.
Viņi arī iesaka atrast relaksācijas paņēmienus, kas palīdz “izslēgt galvu”. Tie varētu būt elpošanas vingrinājumi, iecienītākie vaļasprieki.
Saglabājiet pozitīvu attieksmi.
Iemācieties “nolikt dzīvi uz pauzes”. Dažkārt vitāli svarīgi ir ierobežot informācijas plūsmu, izslēgt mobilo telefonu, aizmirst par biznesu un veltīt sevi mīļajiem.
