Krievijas varas iestādes ne velti vienkāršo savu iespēju ar elektronisko pavēstu palīdzību iesaukt armijā neierobežotu skaitu cilvēku. Spriežot pēc ASV izlūkdienestu aplēsēm, kas sniegtas Pentagona informācijas noplūdes dokumentos, daudzas vienības Ukrainā vienkārši nespēj cīnīties.
Cits jautājums, vai jaunmobilizētie, no civilās dzīves atrāvušies, to spēs. Bet Krievija vairs nespēs aizstāt milzīgos zaudējumus militārajā ekipējumā. Neskatoties uz militāro rūpnīcu darbu trīs maiņās, galvenais tās piegādes avots šobrīd ir noliktavas ar vairāk nekā pirms pusgadsimta ražotiem tankiem un ieročiem.
Newsweek publicēja 20 dokumentus no Pentagona informācijas noplūdes. Saskaņā ar vienu no tiem, saskaņā ar datiem uz 2023. gada 1. martu, no 474 Ukrainā izvietotajiem Krievijas bataljoniem 110 jeb 23% Pentagons uzskata par “kaujas nespējīgiem”.
Tajā pašā laikā starp faktiskajām kaujas vienībām šī proporcija ir gandrīz divas reizes lielāka: no 166 regulārās armijas bataljoniem gandrīz puse ir kaujai nederīgi – 72 jeb 43% . No 40 rezervē esošajiem bataljoniem 11 (27,5%) nav spējīgi cīnīties. Pārējie ir palīgbataljoni.
Krievijas armijas papildināšana tagad īpaši nav jāgaida: 474 bataljoni Ukrainā – tas ir 90% no 527 karadarbībā iesaistītajiem.
Kas attiecas uz ekipējumu, katastrofālākos zaudējumus Krievijas armija cieta relatīvi tankos – divas trešdaļas no pieejamajiem 3028. Tā zaudēja 2048 transportlīdzekļus, bet 419 bija palikuši operāciju laukā, bet 561 pastāvīgās dislokācijas vietās. Salīdzinājums: Ukrainas armija zaudēja 468 tankus, tai frontē ir 802 tanki (no kuriem 433 nodrošināja sabiedrotie) – tas ir, divreiz vairāk nekā tagad Krievijai, un vēl 495 rezervē.
Pārliecības pakāpi karojošo pušu zaudējumu novērtējumam Amerikas izlūkdienestos sauc par zemu informācijas trūkuma dēļ. Taču uzrādītie skaitļi gandrīz sakrīt ar Oryx emuāra datiem, kurus eksperti ņem vērā dokumentētos (fotoattēlu vai video) zaudējumus. Tātad pašreizējā brīdī (pusotru mēnesi pēc Pentagona novērtējuma, kura laikā frontē notika maz aktīvās karadarbības, izņemot kauju par Bahmutu) Oryx fiksēja Krievijas 1901. gada tanku zaudējumu .
Krievijas armija zaudēja arī 3900 bruņutransportierus un kājnieku kaujas mašīnas – vairāk nekā pusi no Ukrainā mestajiem (palika 2928 transportlīdzekļi) un gandrīz 4 reizes vairāk nekā Ukrainas armija.
Artilērijas karaspēks zaudēja gandrīz pusi no saviem stobriem – 985 pret 1209 atlikušajiem (trīs reizes vairāk nekā Ukrainas armija).
Ieroču trūkuma dēļ Krievijas armijai uz Ukrainu nākas sūtīt veco tehniku: piemēram, martā parādījās fotogrāfijas, kurās redzami vilcieni ar 40. un 50. gados ražotiem tankiem T-54 un T-55. Lielbritānijas Aizsardzības izlūkošanas pārvalde marta vidū ziņoja, ka Krievijas armijai nācies izšaut vecus, “nelietojamus” artilērijas šāviņus un ar “ārkārtīgi stingru normu” to izmantošanai. Lielbritānijas izlūkdienesti to uzskata par galveno iemeslu, kāpēc Krievijai šogad nav izdevies īstenot nekādu jēgpilnu ofensīvu.
“Krievija turpina atpalikt no saviem izvirzītajiem mērķiem attiecībā uz aprīkojuma un dzīvā spēka piegādi, lai atbalstītu tās operācijas Ukrainā,” teikts Pentagona dokumentā. “Krievija ir pievērsusies vecākam, mazāk precīzam aprīkojumam, lai pārvarētu modernāku kaujas sistēmu trūkumu.”
