Kalifornijā bāzētā biotehnoloģiju kompānija Anixa Biosciences, Inc. ir paziņojusi, ka ir pabeigusi krūts vēža vakcīnas, ko tā izstrādā sadarbībā ar Klīvlendas klīniku, klīnisko pētījumu pirmo fāzi. Zāles tagad pāriet uz nākamajiem izstrādes posmiem, un, ja viss noritēs pēc plāna, ārsti kādu dienu varētu spēt novērst šo ļaundabīgo audzēju veidošanos.
Uzņēmuma preses relīzē teikts, ka jaunā vakcīna ir paredzēta, lai “apmācītu” pacientu imūnsistēmu atpazīt un iznīcināt vēža šūnas, pirms tās attīstās invazīvos audzējos.
“Tas ir vērsts pret laktācijas olbaltumvielu alfa-laktalbumīnu, kas sievietes organismā parasti tiek ražots tikai zīdīšanas laikā, bet ne citā dzīves laikā vai citos audos. Tomēr, attīstoties krūts vēzim, daudzas ļaundabīgas šūnas sāk ražot šo olbaltumvielu,” sacīja Anixa Biosciences.
Preses relīzē teikts, ka imūnsistēmas aktivizēšana ar vakcinācijas palīdzību, lai atpazītu alfa-laktalbumīnu, var ļaut citotoksiskām T šūnām uzbrukt audzēja šūnām, kas ražo šo proteīnu. Tā rezultātā pacientiem var būt imūna aizsardzība pret ļaundabīgu krūts audzēju attīstību, kas saistīti ar šo proteīnu.
Anixa Biosciences izpilddirektors Dr. Amits Kumars laikrakstam NY Post pastāstīja, ka klīniskajos pētījumos vairāk nekā 75 % sieviešu dalībnieču uzrādīja spēcīgu imūnreakciju, ko mērīja pēc antivielu līmeņa viņu baltajās asins šūnās.
Pēc viņa teiktā, uzņēmuma vakcīna ir paredzēta gan krūts vēža profilaksei, gan ārstēšanai.
“Tas ir ļoti iedvesmojoši,” sacīja Kumars.
Pirmajā fāzē vakcīna tika ievadīta 35 sievietēm, no kurām lielākajai daļai bija trīskārši negatīvs krūts vēzis, kas ir slimības agresīvākais veids.
Dalībniekiem periodiski tika ņemtas asinis, lai mērītu antivielu veidošanos pret alfa-laktalbumīnu. Vienīgā ziņotā blakusparādība bija kairinājums injekcijas vietā, sacīja Kumars.
“Šis ir pilnīgi jauns mehānisms, un mēs domājam, ka, ja vakcīna patiešām darbojas un var novērst audzējus, tad mēs, iespējams, varam izskaust krūts vēzi kā slimību, tāpat kā mēs to izdarījām ar poliomielītu un citām infekcijas slimībām,” viņš teica.
Kumars piebilda, ka vakcīnas izmēģinājumu otrā fāze sāksies nākamgad un tajā piedalīsies lielāka pacientu grupa, tostarp tie, kuriem ir cita veida krūts vēzis.
“Vēža vakcīnu izstrāde ir ļoti, ļoti sarežģīta,” sacīja Kumars. “Līdz šim nav nevienas patiesi veiksmīgas vēža vakcīnas.”
Viņš paskaidroja, ka atšķirībā no vakcīnām pret infekcijas slimībām, kas cīnās pret svešiem organismiem, tostarp vīrusiem, situācija ar vēzi ir pavisam citāda, jo tas attīstās no paša organisma šūnām.
“Vēža šūnas rodas no jūsu pašu veselīgajām šūnām… tāpēc imūnsistēmai ir grūti tās atpazīt kā “ienaidnieku”,” piebilda Kumars.
Anixa Biosciences un Klīvlendas klīnikas pētījumu finansē ASV Aizsardzības ministrija. Kumars pauda cerību, ka notiekošie federālā budžeta samazinājumi neietekmēs vakcīnas testēšanas turpināšanu.
“Situācija šobrīd ir ļoti neskaidra,” viņš teica.
Zinātnieki vēlas šogad prezentēt savu pētījumu rezultātus Pentagonam.
