Latvijas medijos bieži tiek apspriesta tēma par to, ka viens no iemesliem, kas ierobežo daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju iespējas gādāt par sava īpašuma uzturēšanu kārtībā, ir nepietiekamais dzīvokļu īpašnieku skaits, kuri vēlas uzlabojumus. Neuzņemsimies atbildību apgalvot, ka liela daļa no viņiem ir seniori, bet šādos gadījumos interesants līdzeklis ir meklējams Lietuvas piemērā
Lietuvas pensionāre nesaņems kompensāciju par apkuri, jo nepiekrita sava daudzdzīvokļu nama renovācijai. Viņas meita Ruta Lietuvas medijiem pastāstīja, ka ir pārsteigta, ka nav informēta par šādu kārtību, un prāto, cik ilgi valsts piemēros šo sankciju viņas mātei, kura nepiekrita remontam.
Rajona pašvaldībā viņu informēja, ka mamma, kura atteicās remontēt māju, kompensāciju par apkuri saņems tikai šogad, bet nākamgad ne. Pēc sirmgalves meitas teiktā, kad remonts tika atteikts, neviens viņu nav brīdinājis, ka tiks pārtraukta atlīdzības par apkuri izmaksa.
Lietuvas Sociālās aizsardzības un darba ministrijas finansiālā atbalsta grupas vecākā padomniece Kristīna Tumene apstiprina, ka sirmgalves sašutums nav bez pamata – kompensācija par apkuri kundzei tiks atņemta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.
“Jā, tas ir saistīts, jo trūcīgo iedzīvotāju atbalsta likums paredz sodu, ja dzīvokļa īpašnieks nepiekrita piedalīties remontdarbos un viņa lēmums ietekmēja to, ka remonta process netika uzsākts. Mājas apkures pabalsts pirmajā apkures sezonā tiek samazināts par 50% un nākamajās divās apkures sezonās netiek izmaksāts vispār.
Savukārt, ja lielākā daļa māju īpašnieku (vairāk nekā 50 + 1%) nolēma māju remontēt, tad kompensācijas apmērs saņēmējam netiek samazināts, jo viņa rīcībai nebija izšķirošas ietekmes uz lēmumu par mājas remontu. Dzīvokļa īpašniekam, kuram ir tiesības uz apkures izmaksu kompensāciju, kopā ar pārejiem iedzīvotājiem jāmaksā kredīts un procentu maksājumi,” pašreizējo kārtību skaidro K. Tumene.
Pēc speciālistes domām, ja trūcīga persona objektīvu apsvērumu dēļ nevarēja piedalīties mājas renovācijas jautājuma apspriešanā, tad šādu personu aizsardzībai likums dod tiesības pašvaldībām izvērtēt personas dzīves apstākļus un nodrošināt trūcīgās personas kompensācija izņēmuma kārtā.
“Renovācijas mērķis ir samazināt to mājokļu skaitu, kas siltumu izmanto neefektīvi, tādējādi samazinot iedzīvotāju apkures izmaksas. Tāpēc valsts piemēro papildu pasākumu trūcīgajiem iedzīvotājiem: ar nodrošināto kompensāciju, šīm personām tiek atmaksāti 100% no kredīta summas un procentu maksājumi,” stāsta K. Tumene.
Ja cilvēks pārdomā un piekrīt parakstīties par daudzdzīvokļu mājas renovāciju, parakstu vākšanas process sākas no jauna.
“Šādos gadījumos tiek sasaukta atkārtota iedzīvotāju sapulce un notiek balsošana, jo ēkas vecākajam ir jāpastāsta cilvēkiem par renovācijas ieguvumiem un sekām, ja viņi nepiekrīt piedalīties renovācijas procesā. Šādas tikšanās var organizēt vairākas reizes,” stāsta K. Tumene.
Kā norāda Sociālās aizsardzības un darba ministrijas pārstāve, šis ir papildu pasākums, lai maznodrošinātie iedzīvotāji nebūtu šķērslis, pieņemot lēmumu par daudzdzīvokļu mājas renovāciju.
Sadalot atlīdzību par apkuri, pašvaldībām ir tiesības pieprasīt papildu informāciju, ja rodas aizdomas, ka persona nav sniegusi visu informāciju par savu materiālo stāvokli.
“Visas pašvaldības sniedz atbalstu saskaņā ar likumu, kas nosaka, ka personai, piesakoties atbalstam, ir jāsniedz pareiza informācija. Bankas izraksti nav obligāti dokumenti, taču, ja ir aizdomas, ka persona nav sniegusi visu informāciju, pašvaldībām ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus,” stāsta Kristīna Tumene.
