Vašingtonas Kvinsija Atbildīgās Valsts vadības institūtā notika diskusija par to, kā notikumi varētu attīstīties Ukrainā pēc pretuzbrukuma, kas, pēc ekspertu domām, neattaisnoja daudzu ukraiņu un Rietumu partneru cerības.
Ukrainas pretuzbrukums 2023. gadā pret iebrūkošo Krievijas armiju, neskatoties uz dažiem panākumiem, neattaisnoja cerības, ko uz to lika gan ukraiņi, gan daudzi Rietumos. Tajā pašā laikā Krievijas militārpersonām neizdevās virzīties uz priekšu, neskatoties uz neskaitāmajiem uzbrukumiem Ukrainas austrumos, kas var liecināt par kara pāreju uz “pozicionālu”, kas varētu ievilkties ilgu laiku. Tā saka Vašingtonas Kvinsija institūta diskusiju dalībnieki.
Kā norāda Aizsardzības prioritāšu eksperts un atvaļināts ASV armijas pulkvedis Daniels L. Deiviss, “pozicionālajā” karā laiks strādā par labu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš ir gatavs turpināt ilgstošu karadarbību, ņemot vērā loģistikas, Krievijas rūpnieciskos un cilvēkresursus, kas nepieciešami kara turpināšanai.
Deiviss šaubās, vai Ukrainai izdosies gūt uzvaru kaujas laukā, pat ja tā saņems iznīcinātājus F-16 un tāla darbības rādiusa raķetes, it īpaši tāpēc, ka Krievija turpina nostiprināt savas aizsardzības līnijas ieņemtajās teritorijās un pieaug “kara nogurums” un finansiālais nogurums ASV un atbalsts Ukrainai, kas varētu novest pie ievērojamas militārās un finansiālās palīdzības samazināšanas.
Tieši Ukrainas Eiropas sabiedroto un ASV politiskā un finansiālā atbalsta samazinājums, it īpaši, kad radās nepieciešamība sniegt atbalstu Izraēlai pēc Hamas kaujinieku uzbrukuma, ir tas, ar ko Krievijas vadība rēķinās, atzīmē Deiviss.
Ukrainas varas iestādes nepiekrīt šādam situācijas vērtējumam. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 8.novembrī tiešsaistes konferences laikā sacīja, ka Kijivai ir plāns turpināt karu pret Krieviju, un izteica cerību, ka līdz šī gada beigām Ukrainas militārpersonas spēs gūt panākumus frontē, neskatoties uz grūtībām ar Krievijas pretuzbrukumu valsts dienvidos.
Perspektīvas ieilgušam karam Ukrainā ir diezgan reālas, uzskata eksperti, un cerības uz iespējamām pārmaiņām Krievijā sakarā ar pieaugošo iedzīvotāju neapmierinātību ar karu, kad opozīcija valstī ir pilnībā apspiesta un sankcijām nav kritiska ietekme uz krievu dzīvi, šķiet maz ticama.
Pēc Džordžtaunas Universitātes Drošības un jauno tehnoloģiju centra direktora vietnieces Margaritas Konajevas teiktā, karš šodien mazāk skar vidusšķiru un turīgos krievus. Tajā pašā laikā nabadzīgie no Krievijas nabadzīgajiem reģioniem, kuru radinieki veido lielāko daļu Ukrainā karojošo, ir gatavi samierināties ar tuvinieku zaudējumiem apmaiņā pret finansiālu un materiālu kompensāciju no valsts.
Pārrunājot karadarbības pārtraukšanas izredzes, eksperti pauda viedokli, ka ieilgušās konfrontācijas kontekstā var kļūt iespējama vienošanās par uguns pārtraukšanu.
Vašingtonā bāzētā Kārnegi fonda starptautiskā miera fonda eksperts Radžans Menons sacīja, ka Ukrainas vadībai, iespējams, būs jādomā par kara turpināšanas ilgtermiņa ekonomiskajām un sociālajām izmaksām un īstermiņa ekonomikas perspektīvām, proti, kur atrast naudu, lai sabiedrība funkcionētu tā, ka investori vēlētos ieguldīt naudu valsts ekonomikā.
“Ukraiņiem nav problēmu ar morāli vai ieročiem, kamēr viņi saņem Rietumu militāro palīdzību, bet ir problēmas no politiskā viedokļa… Jo ilgāk turpināsies karš, jo grūtāk ASV būs apvienot 30 valstu koalīciju, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu, tāpēc Putins uzskata, ka laiks ir viņa pusē… Pie šiem nosacījumiem ir iespējams pamiers un kaut kāda diplomātiska vienošanās.”
Manons uzsvēra, ka necenšas dot padomus Ukrainas valdībai, un saprot, ka Ukrainā maz cilvēku ir tam gatavi – viņaprāt, ukraiņi uzskata, ka, zaudējot karu, viņi zaudēs valsti.
“Ukraina kontrolē 85% savas teritorijas, un, ja viņi var to noturēt un vienoties par noteiktu bruņotu neitralitāti un ar tādiem nosacījumiem iestāties ES, tad, pat ja tas prasa laiku, es domāju, ka būtu jēga piekrist tādam darījumam,” atzīmēja Manons.
Diskusijas moderators, Kvinsija institūta Eirāzijas programmu direktors Anatols Līvens piebilda, ka līdz ar šādu notikumu attīstību 85% Ukrainas paliks neatkarīga teritorija ar perspektīvu virzīties uz dalību Eiropas Savienībā, Ukraina ”emocionāli un politiski” būtu pilnībā prorietumnieciska valsts.
Speciālisti atzīst, ka Ukrainas un Izraēlas vienlaicīga militārā atbalsta sniegšana no ASV kļūst problemātiska, ņemot vērā pašu militāro resursu samazināšanu.
Tomēr Eiropas Savienība un ASV turpina paust savu apņemšanos aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas iejaukšanos.
Uzrunājot amerikāņus 19.oktobrī, ASV prezidents Džo Baidens sacīja: “Mēs nevaram atstāt Ukrainu, mēs nevaram pagriezt muguru Izraēlai.”
Viņš norādīja, ka gadījumā, ja Rietumi un ASV pārtrauks palīdzēt Ukrainai, “visi agresori jutīs, ka viņu rokas ir brīvas” un konflikti var izplatīties visā pasaulē.
Baidens prasa Kongresam vēl 61,4 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai, kas ir daļa no vienotas 106 miljardu dolāru paketes, kas ietver palīdzību Izraēlai, Taivānai, robežu drošībai ar Meksiku un humānās palīdzības vajadzībām.
