Trešdien, 11. oktobrī, Finanšu ministrijā (FM) notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā tika izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti. Uz komisijas sēdi tika uzaicināts arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, FM vērsusies Ģenerālprokuratūrā, kā arī citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtētu domes priekšsēdētāja un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā.
Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023. gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro. Neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.
Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Saskaņā ar likumu „Par pašvaldību budžetiem” pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, un pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošinot līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Reaģējot uz informāciju par iespējamo finanšu stabilizācijas procesa sākšanas nepieciešamību Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā, FM izmantoja Revīzijas pakalpojuma likuma piešķirtās tiesības, vēršoties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību veikt ārkārtas kvalitātes kontroles pārbaudi zvērinātu revidentu komercsabiedrībā. Atbilstoši pašvaldības pārstāvju sniegtajai informācijai, pašvaldībai ir ilglaicīga sadarbība ar SIA “Auditorfirma Šķibele un partneri”.
Tāpat FM informēs valdību par ārkārtējo finanšu situāciju pašvaldībā un konstatētajiem pārkāpumiem budžeta plānošanā. Vienlaikus, izprotot situācijas nopietnību, no kuras nevar ciest pašvaldībā strādājošie un Rēzeknes valstspilsētas iedzīvotāji, tiks piedāvāti risinājumi iespējamajām darbībām finanšu situācijas normalizēšanai. Vienlaikus ir būtisks Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultāts, kas ļaus labāk apzināt patieso finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā.
Ja pašvaldība nav gatava konstruktīvi sadarboties un veikt pasākumus finanšu situācijas uzlabošanai, finanšu ministrs atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam var pieņemt lēmumu par stabilizācijas procesa uzsākšanu. Tāpat, ja vēl tiks konstatēti jauni fakti, kas pasliktinās jau tā smago finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā, tostarp tādi, kas saistīti ar ES līdzfinansēto projektu īstenošanu, tad stabilizācijas procesa uzsākšana ir neizbēgama.
Stabilizācijas procesa mērķis ir pašvaldībai, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, spēt ilgtermiņā nodrošināt likumā noteikto pašvaldību autonomo funkciju izpildi un neuzņemties saistības bez finansiāla seguma. Stabilizācijas procesa kritērijus un kārtību nosaka likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Pašvaldībā, kurai uzsākts stabilizācijas process, joprojām strādā pašvaldības dome, bet pašvaldības finansiālo darbību uzrauga valsts iecelts stabilizācijas procesa uzraugs. Pašvaldības darbs notiek, stingri ievērojot apstiprināto stabilizācijas plānu, reizi ceturksnī atskaitoties FM par tā izpildi.
