Pēdējās nedēļās Eiropā ir novēroti desmitiem ekstremālu laikapstākļu notikumu, sākot no spēcīgām karstuma viļņiem līdz spēcīgām vētrām. Daudzas no šīm strauji svārstīgajām parādībām jau daļēji ir saistītas ar cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām.
Un zinātnieki apgalvo, ka globālās sasilšanas dēļ to biežums un intensitāte tikai pieaugs, radot turpmākus ievērojamus postījumus un zaudējumus.
Eksperti brīdina, ka Eiropai jāgatavojas vēl vienai vasarai ar laikapstākļiem, kas svārstās starp sausumu un plūdiem.
“Šie notikumi ir neveiksmīgs atgādinājums par mainīgo un nepastāvīgo klimatu, kam Eiropai ir jāpielāgojas un jāsagatavojas, vienlaikus veicot pasākumus, lai krasi samazinātu oglekļa emisijas, lai palēninātu un ierobežotu klimata pārmaiņas,” norāda Eiropas Vides aģentūra (EVA).
Pašreizējos laika apstākļos meža ugunsgrēki Marseļā, Spānijā un Turcijā bija “neizbēgami”
Francijas dienvidos meža ugunsgrēki izplatās arī Marseļas ostas pilsētā. Vairāk nekā 1000 ugunsdzēsēju ir izvietojušies, lai dzēstu liesmas, kas otrdien izcēlās netālu no Lespensmirābo pilsētas.
Prefektūra paziņoja, ka liesmas ir apņēmušas aptuveni 720 hektārus zemes un simtiem māju ir evakuētas. Marseļas lidosta jau otro dienu ir lidojumu traucējumi, un arī vilcienu satiksme ir nonākusi haosā.
Klimata datu zinātnieks Makss Dugans-Naits no Deep Sky Research brīdina, ka pastāv skaidra saikne starp meža ugunsgrēkiem un klimata pārmaiņām.
“Tiešais ugunsgrēka, kas strauji izplatās netālu no Marseļas, cēlonis acīmredzot bija aizdegusies automašīna. Taču īstais vaininieks ir pašreizējie ekstremālie ugunsgrēku laika apstākļi Francijā un visā Eiropā,” viņš saka.
“Šādos sausos, karstajos un vējainajos apstākļos pat vismazākā aizdegšanās būtu ātri izplatījusies un nodarījusi nopietnus postījumus.”
Dugans-Naits saka, ka tas pats stāsts attiecas uz citiem nesenajiem ugunsgrēkiem: “Tāpat kā janvārī Losandželosā stiprs vējš veicināja liesmas un izraisīja milzīgus postījumus, vējš izplata ugunsgrēkus visā Francijā un Spānijā.”
“Kad spēcīgs vējš apvienojas ar rekordlielu karstuma vilni un sausumu, meža ugunsgrēki ir neizbēgami.”
Pagājušajā nedēļā līdzīgs incidents notika Turcijas teritorijā. Lai gan oficiālais meža ugunsgrēku cēlonis Izmirā bija bojātas elektrolīnijas, tos padarīja iespējamus un intensīvus augstās temperatūras, spēcīgā vēja un zemā mitruma dēļ, kas ir piedzīvojis šo apgabalu.
Ugunsgrēki izcēlās arī gar Turcijas un Sīrijas robežu. Sīrijas ārkārtas situāciju un katastrofu pārvaldības ministrs Rāds al Salehs situāciju nosauca par “ārkārtīgi traģisku”.
Paziņojumā, kas publicēts vietnē X, viņš teica, ka ugunsgrēki ir iznīcinājuši “simtiem tūkstošu koku”, aptverot platību, kas tiek lēsta 10 000 hektāru apmērā.
“Mēs nožēlojam un sērojam par katru nodegušo koku, kas mums bija svaiga gaisa avots,” sacīja al Salehs.
“Hidroklimata pātagas sitiens” saasina ekstremālus laikapstākļus
Klimata pārmaiņas veicina arī parādību, kas pazīstama kā “hidroklimata pātagas trieciens”, kas attiecas uz lielām svārstībām starp spēcīgām lietavām un ekstremāliem sausuma apstākļiem.
Tas ir īpaši bīstami, jo veģetācijas augšana, kas notiek pēc lietusgāzēm, nekavējoties izžūst, kļūstot par gatavu degvielu meža ugunsgrēkiem, skaidro Dugans-Naits.
“Klimata pārmaiņu ietekme uz karstuma viļņiem un nokrišņiem padara meža ugunsgrēkus biežākus un nāvējošākus,” viņš piebilst.
Viņš arī brīdina, ka emisijas no meža ugunsgrēkiem “norāda uz nežēlīgu ironiju un apburto loku, kur klimata pārmaiņas padara meža ugunsgrēkus biežākus un meža ugunsgrēku emisijas veicina klimata pārmaiņas”.
Pēc ārkārtēja karstuma Balkānus plosa vētras
Balkānos pašlaik novērojamas tieši šādas strauji mainīgas laikapstākļu parādības.
Otrdien Horvātijā spēcīga krusa norāva kokus un jumtus, tieši pēc 40°C karstuma viļņa .
Vismaz trīs cilvēki guva ievainojumus, un tika ziņots par nopietniem postījumiem, tostarp nogāztiem kokiem un appludinātām ielām.
Ziņu portāla Index ziņojumā, citējot Splitas meteoroloģisko dienestu, teikts: “Šādas vētras ir ierasta parādība pēc ilgstoša karstuma perioda ar ārkārtīgi karstām dienām.”
Kaimiņvalsts Slovēnijas meteoroloģiskais dienests otrdien paziņoja, ka Alpos lielos augstumos sniga sniegs, savukārt pārējo valsti piemeklējušas spēcīgas lietavas un krusa.
Klimata pārmaiņu izraisītie ekstremālie laikapstākļi apdraud eiropiešus
Pēc tam, kad vētra bija pārņēmusi Horvātiju, tā vēlāk pāršalca Serbiju. Tā sākās pēc tam, kad pirmdien ugunsdzēsēji cīnījās ar vairāk nekā 600 meža ugunsgrēkiem, kuros cieta seši cilvēki.
Serbiju šovasar ir skāris spēcīgs sausums, kas apdraudējis kultūraugus un novedis pie dzeramā ūdens piegādes ierobežojumiem visā valstī.
Tas ir konkrēts pirmā Eiropas klimata riska novērtējuma (EUCRA) secinājumu piemērs. Ziņojumā ir identificēti 36 klimata riski, kas apdraud Eiropas enerģētisko un pārtikas drošību, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu stabilitāti un cilvēku veselību .
Tas liecina, ka daudzi no šiem riskiem jau ir sasnieguši kritisko līmeni un var kļūt katastrofāli bez steidzamas un izlēmīgas rīcības.
“Bez stingriem pielāgošanās un mazināšanas pasākumiem simtiem tūkstošu cilvēku varētu mirt no karstuma viļņiem, un ekonomiskie zaudējumi tikai piekrastes plūdu dēļ vien varētu pārsniegt 1 triljonu eiro gadā augstas sasilšanas scenārijā,” norāda EVA
