Attiecības starp valstīm saasinājās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Japāna atgriezusies pie stingras nostājas attiecībā uz Kuriļu salu statusu. Pirmo reizi kopš 2003.gada valsts Ārlietu ministrija šo teritoriju nosaukusi par Krievijas nelikumīgi okupētu, raksta Japan News (Šeit)
Ministrijas ziņojumā teikts, ka tā sauktās Dienvidkurilu salas (Ziemeļu teritorijas – japāņu vidū pieņemtais nosaukums) ir Japānas teritorijas “neatņemama” sastāvdaļa: “Ziemeļu teritorijas ir salas, pār kurām Japānai ir suverenitāte, tās ir Japānas neatņemama sastāvdaļa, taču šobrīd Krievija to nelegāli okupē.
Japāna Krievijas iebrukumu Ukrainā dēvē par “sašutumu, kas grauj starptautiskās kārtības pamatus ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā”. Pašreizējie apstākļi, pēc diplomātu domām, padara neskaidras izredzes uz sarunu teritoriālo iznākumu.
Dokumentā arī norādīts, ka Japāna vadīs starptautiskās sabiedrības centienus novērst jebkādus vienpusējus mēģinājumus ar spēku mainīt status quo, sadarbojoties ar valstīm, ar kurām Japānai ir kopīgas demokrātijas pamatvērtības.
Tokija paziņo par centienu pastiprināšanu sadarboties ar ASV, lai nodrošinātu mieru un drošību valstī.
Ārlietu ministrija attiecības ar Ķīnu definē kā “vienas no svarīgākajām divpusējām attiecībām” Japānai, sauc Dienvidkoreju par “svarīgu kaimiņu” un nosoda Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumus.
Salu liktenis
Otrā pasaules kara beigās PSRS pieteica karu Japānai. Cīņu laikā padomju karaspēks pilnībā ieņēma Kuriļu salas.
Sarunas par Iturupas, Kunaširas un Šikotanas salu īpašumtiesībām starp Japānu un Krieviju notiek faktiski pēc kara beigām.
Pēdējā laikā Krievijas varas iestādes vairākkārt ir paziņojušas, ka suverenitātei pār šīm teritorijām ir atbilstoša starptautiskā juridiskā forma un par to nav šaubu.
Japāna neatzīst Krievijas suverenitāti pār dienvidu Kuriļu salām un uzskata tās par savām. Strīds saasinājās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai un Tokijas nosodījuma Kremļa agresijai.
