Vai man jāuztraucas, ja urīna smarža mainās vai kļūst spēcīga? Tas ne vienmēr rada bažas, taču ir nianses, kurām vajadzētu likt uzmanīties. Šajā rakstā apkopojām, kādos gadījumos ir aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā un jādodas pie ārsta.
No kā rodas smarža un kas to ietekmē?
Urīnā galvenokārt ir ūdens, taču tajā ir arī atkritumi, kas izdalās caur nierēm: dažādas skābes un sāļi. Tieši to attiecība un daudzums nosaka urīna smaržu.
Urīnam, kurā ir daudz ūdens un maz atkritumu, ir maz smaržas vai tās nav. Ja urīnā ir daudz atkritumu un maz ūdens (tādā gadījumā to sauc par koncentrētu urīnu), tas var smaržot pēc amonjaka.
Lielākā daļa urīna smaržas izmaiņu nav slimības pazīme – laika gaitā tās izzūd. Tas ir tāpēc, ka daži pārtikas produkti un medikamenti, tostarp vitamīni, var ietekmēt urīna sastāvu. Piemēram, tādi pārtikas produkti kā sparģeļi, kafija, žāvēti augļi, medus, fenhelis, Briseles kāposti, ķiploki un sīpoli var dot tam spēcīgu smaržu . Alkohols arī būtiski ietekmē urīna smaržu, jo tas izraisa dehidratāciju.
Turklāt arī B vitamīni var kļūt par spēcīgas un pat zivju smakas avotu urīnā. Tie ir ūdenī šķīstoši, kas nozīmē, ka organisms tos neuzglabā, un viss, kas tam nav nepieciešams, tiek izvadīts ar urīnu. Tātad šādi vitamīni diezgan bieži rada asu smaku, kas jūtama pēc čurāšanas.
Citas piedevas, kas var izraisīt urīna ievērojamu smaržu, ietver D vitamīnu, kā arī dažus prenatālos uztura bagātinātājus (jo tie var saturēt tos pašus B vitamīnus). To var ietekmēt arī dažas zāles. Piemēram, dažas antibiotikas ir izgatavotas no pelējuma, kas pēc to lietošanas var izraisīt urīna smaržu pēc rauga. Līdzīga iedarbība var būt arī zālēm, ko bieži iesaka bakteriālu infekciju, diabēta un reimatoīdā artrīta ārstēšanai.
Kad ir aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā un tomēr jādodas pie ārsta
Patriks Kaningems, Čikāgas Universitātes Medicīnas centra nefrologs, saka, ka pat spēcīga urīna smaka ne vienmēr ir iemesls bažām.
“Urīnam bieži ir kāda smaka, un, ja tā ir spēcīga, tas ne vienmēr nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā,” skaidro Kaningems. – No šīs smakas var atbrīvoties, vienkārši izslēdzot no ēdienkartes tos pārtikas produktus, kas to izraisa, vai arī dzerot pietiekami daudz ūdens visas dienas garumā.
Saskaņā ar oficiālajiem ASV zinātnieku ieteikumiem veseliem pieaugušajiem vidējais ieteicamais ūdens daudzums dienā ir aptuveni 3,7 litri vīriešiem un 2,7 litri sievietēm . Šajā šķidruma tilpumā ietilpst ūdens, ko mēs iegūstam arī ar pārtiku vai dzērieniem, piemēram, tēju.
“Bet, ja pamanāt, ka jūsu urīns smaržo ļoti neparasti, tas varētu būt urīnceļu infekcijas pazīme,” piebilst Kaningems.
Tajā pašā laikā, pēc ārsta domām, līdztekus smaržai jāņem vērā arī citu simptomu klātbūtne. Piemēram, duļķaini izdalījumi var norādīt arī uz iespējamu infekciju. Par to var liecināt arī kāju vai vēdera pietūkums.
“Nieru problēmas var izraisīt arī apgrūtinātu elpošanu vai paaugstināt asinsspiedienu,” saka Kaningems.
Tātad, ja līdzās neparastajai urīna smaržai parādās arī citi simptomi, piemēram, drebuļi, paaugstināts drudzis, muguras sāpes un dedzinošas sāpes urinējot , tad ir pienācis laiks doties pie ārsta – tas, iespējams, ir infekcijas dēļ.
Dažos gadījumos “popkorna aromāts” vai zivju smarža var liecināt par patiešām nopietnu slimību
Saldi smaržojošs urīns ir simptoms, kuru arī nevajadzētu ignorēt un konsultēties ar savu ārstu, jo tas var būt diabēta pazīme. ASV endokrinoloģe Reza Nazemi saka, ka salds vai pēc augļu smaržas urīns var liecināt par to, ka jūsu ķermenis nepareizi apstrādā glikozi.
“Urīns, kas smaržo pēc popkorna, bieži ir saistīts ar savienojumiem, ko sauc par ketoniem,” skaidro Nazemi. — Ketoni rodas, kad organisms sāk šķelt taukus, nevis glikozi, lai iegūtu enerģiju. Dažos gadījumos tas var būt saistīts ar 2. tipa cukura diabētu, kas vēl nav diagnosticēts.
Ja pamanāt, ka urīns smaržo pēc popkorna, ir vērts pievērst uzmanību tam, vai nejūtaties pārmērīgi izslāpis, biežāk ejat uz tualeti, zaudējat svaru, jūtaties noguris, vai redzes asums samazinās, vai skrāpējumi sadzīst sliktāk, utt citi bojājumi. Tie visi ir iespējamā diabēta marķieri, tāpēc Nazemi iesaka pārbaudīt savu veselības stāvokli pie ārsta.
Amerikāņu urologs-ķirurgs Deivids Šustermans piebilst, ka, ja jums jau ir diagnosticēts cukura diabēts, tad saldi smaržojošs urīns var būt signāls, ka jums ir jākonsultējas ar savu ārstu, lai pielāgotu ārstēšanu.
Ja jūsu urīns smaržo tikai saldi, bet jūs nepamanāt citus diabēta simptomus, vaininieks var būt keto diēta ar augstu olbaltumvielu saturu, saka Karīna Eilbere, uroloģijas profesore. Viņa saka, ka šāda veida diēta izraisa arī augstu ketonu līmeni urīnā.
Ir arī vērts atzīmēt, ka ir reti patoloģiski stāvokļi, kas piešķir urīnam nepatīkamu zivju smaku. Un tas paliek stabils ilgu laiku – atšķirībā no situācijas, kad jūs tikko ēdat kādu produktu, kas potenciāli ietekmē urīna sastāvu.
Trimetilaminūrija ir iedzimts stāvoklis, ko izraisa ģenētiska mutācija, kurā organisms nespēj noārdīt pārtikā atrodamo trimetilamīnu. Šī ķīmiskā viela pati par sevi smaržo pēc sapuvušām olām, pūstošām zivīm vai atkritumiem – tāpēc urīns (kā arī citi izdalījumi, piemēram, sviedri) smaržos tāpat. To nevar izārstēt, taču ārsts var palīdzēt noskaidrot, no kādiem pārtikas produktiem izvairīties, lai novērstu sliktas smakas veidošanos, vai ieteikt uztura bagātinātājus un medikamentus, lai samazinātu trimetilamīna daudzumu zarnās.
Smaržojošs, tumšas krāsas urīns kopā ar citiem simptomiem, piemēram, dzeltenīgu ādu un acīm, var arī norādīt uz nieru slimību. Šajā gadījumā var būt arī sāpes vēderā, slikta dūša vai pat vemšana.
Ārsti atzīmē, ka dažkārt spēcīga urīna smaka liecina arī par cistītu, vielmaiņas traucējumiem vai citām problēmām.
Vairumā gadījumu spēcīgu urīna smaku izraisa pārtika, ko ēdat, vai arī tā ir pazīme, ka jums ir nepieciešams dzert vairāk šķidruma. Jums jāsazinās ar savu ārstu, ja novērojat izmaiņas urīnā, kas nav saistītas ar jaunu zāļu lietošanu vai nesenu pārtikas uzņemšanu. Un jo īpaši – atkārtojam – ja izmaiņas nepāriet ilgāk par dienu vai tās pavada drudzis, sāpes mugurā vai sānos, vemšana vai ārkārtīga slāpju sajūta.
