Pāvests Leons XIV ir iecēlis amatā pirmo Ķīnas bīskapu, tādējādi signalizējot, ka viņš turpinās vēsturisko vienošanos, kuras mērķis bija uzlabot attiecības starp Vatikānu un Ķīnu.
Abas puses ir atzinīgi novērtējušas Fudžou palīgbīskapa Jozefa Lina Juņtuaņa iecelšanu amatā kā apliecinājumu viņu apņēmībai ievērot 2018. gada vienošanos, kas tika panākta nelaiķa pāvesta Franciska vadībā.
Vienošanās deva Ķīnas amatpersonām zināmu ietekmi uz bīskapu iecelšanu. Tomēr tās saturs nekad netika pilnībā atklāts sabiedrībai.
Pekina uzstāj, ka valstij ir jāapstiprina bīskapu iecelšana amatā Ķīnā, kas ir pretrunā ar katoļu baznīcas uzstājību, ka tas ir pāvesta lēmums.
Ķīnā ir aptuveni 10 miljoni katoļu.
Pašlaik viņiem ir jāizvēlas starp valsts sankcionētu un Pekinas apstiprinātu baznīcu apmeklēšanu un pielūgšanu pagrīdes draudzēs, kas ir zvērējušas uzticību Vatikānam.
Trešdien Vatikāns paziņoja, ka Juņtuaņa kalpošana ir “atzīta” saskaņā ar Ķīnas likumiem.
“Šis notikums ir vēl viens Svētā Krēsla un Ķīnas varas iestāžu dialoga auglis un svarīgs solis diecēzes kopības ceļā,” paziņoja Vatikāns.
Kad Ārlietu ministrijas pārstāvim Linam Dzjaņam tika jautāts par Juņtuaņa iecelšanu amatā, viņš ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka tas parāda, cik “gludi īstenota” 2018. gada vienošanās, ziņo valsts mediji.
Viņš teica, ka Ķīna ir gatava sadarboties ar Vatikānu, lai turpinātu uzlabot attiecības.
Pāvesta rīcība liecina par “gatavību atbalstīt izlīgumu, nevis antagonismu”, ziņu aģentūrai Reuters pastāstīja Mišels Šambons, pētnieks Āzijas pētniecības institūtā Singapūrā, kurš ir plaši rakstījis par katoļu baznīcu.
2018. gada septembrī pāvests Francisks atzina septiņus Ķīnas ieceltus bīskapus. Vatikāns arī pēcnāves kārtā atzina astoto bīskapu, kurš nomira gadu iepriekš.
Ķīna pirmo reizi pārtrauca diplomātiskās saites ar Svēto Krēslu 1951. gadā, un daudzi katoļi bijušā komunistu līdera Mao Dzeduna valdīšanas laikā bija spiesti doties pagrīdē, parādoties tikai 20. gadsimta 80. gados, kad reliģiskās prakses atkal tika pieļautas.
