Sieviešu lomas palielināšanas aizstāvji katoļu baznīcā saka, ka pāvests Francisks šonedēļ tuvojas noslēgumam globālajā Baznīcas līderu sanāksmē, atmetot jautājumu par iespēju beidzot ļaut sievietēm. tikt ordinētam par garīdzniekiem.
Sieviešu lomas Baznīcā Bīskapu sinodes laikā ir bijušas karstas diskusijas no malas, otrais no diviem mēnešiem ilgajiem Vatikāna sammitiem notika ar gada intervālu pēc bezprecedenta divus gadus ilgas katoļu viedokļu apmaiņas visā pasaulē.
Pirmajā sinodē pirms gada locekļi teica, ka globālajai Baznīcai ir labāk “steidzami” iekļaut sievietes lēmumu pieņemšanas lomām. Francisks ir veicis dažus pasākumus, lai paaugstinātu sievietes amatos, kurus iepriekš bija ieņēmuši tikai vīrieši, tostarp ļāva gandrīz 60 sievietēm kalpot starp 368 balsstiesīgajiem locekļiem šajā sinodē.
Taču advokāti saka, ka Francisks ir noņēmis sieviešu garīdznieku jautājumu no galda sinodē, lūdzot Vatikāna parasti konservatīvo doktrināro biroju pārņemt pētījumus par to, vai sievietes var tikt ordinētas par diakonēm.
“Tas, ko Francisks līdz šim ir darījis, lai uzlabotu sieviešu stāvokli Baznīcā, ir bijis tikai izskata dēļ,” sacīja Luseta Skarafija, itāļu žurnāliste, kura septiņus gadus rediģēja Vatikāna laikrakstā izdoto ikmēneša sieviešu žurnālu.
“Sievietēm ir bezjēdzīgi gaidīt “labo pāvestu”, kurš atzīs viņu patieso vērtību,” viņa sacīja.
Katoļu baznīcā ir tikai vīrieši, un pāvests Jānis Pāvils II paziņoja, ka tai nav tiesību ordinēt sievietes par priesteriem. Taču baznīcas vēsturnieki apgalvo, ka ir pierādījumi, ka agrākos gadsimtos sievietes kalpoja par diakonēm – ordinētas kalpotājas, kuras atšķirībā no priesteriem nevar svinēt Misi (būt tam kurš vada Svētās Mises lūgšanu).
87 gadus vecais Francisks jau ir izveidojis divas iepriekšējās Vatikāna komisijas, lai apsvērtu sieviešu ordinēšanu diakonu amatā, taču nav virzījies uz priekšu. Šis jautājums ir viens no 10 tēmām, ko viņš izņēma no sinodes darba kārtības un norīkoja pētījumu grupām, lai ziņotu viņam nākamā gada jūnijā.
Baznīcas vadošais doktrīnas ierēdnis kardināls Viktors Fernandess samitā 2. oktobrī sacīja, ka “joprojām nav vietas pozitīvam lēmumam” attiecībā uz sievietēm diakonēm.
Fernandesa komentāri “izraisīja spēcīgu satraukumu sinodes zālē un ārpus tās”, sacīja plaši cienījamā itāļu teoloģe Marinella Perroni.
Viņa salīdzināja Baznīcas nostāju tagad ar pāvesta Pāvila VI lēmumu nevirzīt uz priekšu sieviešu garīdznieku jautājumā 1970. gados, neskatoties uz toreizējo Vatikāna Bībeles komisijas ziņojumu, ka Svētie Raksti neaizliedz sieviešu kalpošanu.
“Vēsture atkārtojas,” sacīja Perroni, Itālijas sieviešu teologu komitejas dibinātāja. – Nav vairs, ko mācīties.
Pagājušajā mēnesī pāvests tika apsūdzēts par novecojušu valodu lietošanu par sievietēm, apmeklējot katoļu universitāti Beļģijā, kad viņš sievieti definēja kā “meitu, māsu, māti”. Viņš teica, ka sievietes piedāvā “auglīgu uzņemšanu, rūpes un būtisku uzticību”, padarot viņas svarīgākas par vīriešiem.
Ļoti neparastā solī universitāte mirkli pēc pāvesta vizītes nāca klajā ar paziņojumu, paužot savu “neizpratni un neapmierinātību” pret viņa viedokli. Francisks kritizēja universitātes paziņojumu, sakot, ka tas ir uzrakstīts iepriekš un “nav morāls”.
Brauciens uzsvēra pāvesta “atteikšanos saprast un klausīties sievietes”, sacīja Skarafija.
Britu žurnālists Ostins Aiverijs, kurš ir sarakstījis divas Franciska biogrāfijas un kopā ar viņu sarakstījis grāmatu, sacīja, ka pāvests domā, ka “Rietumu pasaulē pastāv pieņēmums, ka sieviešu jautājumā ir panākts milzīgs progress un ka Katoļu baznīca tiek atstāta aiz borta.”
“Es nedomāju, ka viņš to pieņem,” sacīja Aiverijs.
Plānots, ka 2024. gada sinodes asambleja balsos par galīgo dokumentu 26. oktobrī. Pēc tam pāvests izlems, vai izdot savu tekstu ar iespējamām doktrinālajām izmaiņām, taču, iespējams, tikai pēc pētījumu grupas ziņojumu saņemšanas 2025. gada vidū.
