Šogad ērces periodiski bijušas aktīvas arī ziemas periodā. Gaisa temperatūrai nedaudz iesilstot, tās kļūst sastopamas aizvien biežāk un tas nozīmē, ka laikus jādomā par ērču encefalīta profilaksi, lai izvairītos no inficēšanās ar bīstamo slimību.
“Ziemu ērces pavada mežu zemsedzē un sāk aktīvāk mosties, gaisa temperatūrai sasniedzot aptuveni +7 grādu robežu. Parasti tas notiek marta beigās vai aprīļa sākumā, bet saulainākās vietās tās mēdz kļūt aktīvas jau agrāk – arī pie zemākas temperatūras. Visbiežāk tās uzturas zonā no zemes līmeņa līdz aptuveni 1,20 m augstumam. Šajā augstumā ērces spēj sasniegt gan dažādus meža dzīvniekus, gan cilvēku,” stāsta Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis.
Pastāv maldinošs uzskats, ka ērces ir kukaini, patiesībā ērces ir zirnekļveidīgo helicerātu apakšklase. Ērces attīstības cikls no olas līdz pieaugušai ērcei ilgst 2 gadus. Pirmajā dzīves gadā ērces barojas ar maziem dzīvniekiem, kas ir uz zemes, piemēram, cirslīšiem. Savukārt otrajā dzīves gadā, kad ērces kļūt lielākas, tās sāk rāpot pa koku stumbriem un zariem, tiekot līdz meža dzīvniekiem un, protams, arī cilvēka.
Kā norāda entomologs Jānis Dreimanis Latvijā pēdējos gados aptuveni 5% visu ērču ir inficētas ar ērču encefalītu, kas ir salīdzinoši liels skaits, lai pievērstu uzmanību savai veselībai un pasargātu sevi, dodoties vakcinēties. Specifiskas zāles, kas apturētu un izārstētu ērču encefalītu, nav, tāpēc vakcinācijas veikšanai ir būtiska nozīme. Ērcei piesūcoties, inficēšanās var notikt jau dažās minūtēs, un daļai ar ērču encefalītu slimojušo infekcija var atstāt smagas sekas – koncentrēšanās spēju samazināšanos, paralīzi, invaliditāti u.c. Arī viegla pārslimošana var atstāt sekas uz muskuļu darbību un centrālo nervu sistēmu.
“Ērču encefalīta formas var būt smagas. Visefektīvākais profilakses līdzeklis, lai sevi pasargātu no inficēšanās, viennozīmīgi ir vakcinācija. Tās veikšanai piemērotākais laiks ir tieši tagad – agrā pavasarī, kad ērču aktivitāte vēl nav tik liela. Tomēr jāpiebilst, ka pastāv maldīgs uzskats, ka vasarā vakcinēties ir bīstami, jo tas kādā veidā varētu saasināt slimības norisi. Vakcīna savu efektivitāti nezaudēs, tomēr aicinām laicīgi parūpēties par savu un tuvinieku veselību,” norāda infektoloģe profesore Ludmila Vīksna.
Entomologs Jānis Dreimanis norāda, ka mainīgās gaisa temperatūras un šogad salīdzinoši siltā janvāra dēļ daļa ērču periodiski jau varētu būt pamodušās ziemas periodā, kas nozīmē, ka ērču skaits, iespējams, ir samazinājies. Siltākai temperatūrai mijoties ar vēsāku laiku, daļa ērču varētu būt izsalušas. Taču ērču aktivitāte var būt neprognozējama un mierīgākai sezonai var sekot gads ar paaugstinātu ērču aktivitāti.
Dodoties dabā, jāievēro arī citi preventīvi pasākumi, lai izvairītos no saslimšanas ar ērču pārnēsātajām slimībām – piemēram, velkot apģērbu, kas ir aizsargājošs, neļauj ērcēm nokļūt uz ādas un piesūkties. Jāatceras, ka inficētas ērces piesūkšanās var izraisīt arī saslimšanu ar Laimas slimību, kura pēdējo gadu laikā bijusi tikpat aktuāla kā inficēšanās ar ērču encefalītu.
Lai aizsargātos un izvairītos no iespējamas ērču pārnēsātas slimības, īstais laiks vakcinācijas veikšanai ir šobrīd, gaisa temperatūrai pamazām kļūstot siltākai. Vakcināciju pret ērču encefalītu iespējams saņemt vakcinācijas centros visā Latvijā.
Sagatavots sadarbībā ar GlaxoSmithKline Latvia SIA
