Līgums ļauj Krievijai nemobilizēt pilsoņus “lielos viļņos”. Krievi, kas devās karot patriotisku apsvērumu dēļ, ir beigušies, raksta žurnāliste Farida Rustamova medijā ”Skaidrojošā piezīme”
Krievija plāno savervēt aptuveni 400 tūkstošus līgumkaravīru, kas tiks nosūtīti uz fronti Ukrainā 2024.gadā. To žurnāliste Farida Rustamova raksta atsaucoties uz Krievijas varas iestādēm tuviem avotiem.
Viņas sarunu biedri atzīmēja, ka Krievijas reģioni saņēmuši līguma karavīru plānu nākamajam gadam, kas būs aptuveni tāds pats kā šogad.
“Kopš 2023.gada pavasara Krievijas reģionos tiek uzsākta vērienīga informatīva kampaņa, lai reklamētu līgumdienestu armijā. Galvenais, kas cilvēkus piesaista karam, ir nauda,” raksta žurnāliste.
Viņa norāda, ka vidējā alga Krievijā ir aptuveni 70 tūkstoši rubļu (ap 700 eiro), savukārt līgumkaravīra mēnešalga sākas no 204 tūkstošiem rubļu. Turklāt ir piemaksas par piedalīšanos uzbrukuma darbībās un militārā aprīkojuma sagrābšanu. Militārais personāls par līguma noslēgšanu saņem vienreizēju maksājumu 195 tūkstošus rubļu, daži reģioni veic arī papildu maksājumus, jo īpaši Maskavas apgabals.
Krievijas plāns līguma karavīriem 2023. gadā
Saskaņā ar Krievijas amatpersonu paziņojumiem 2023. gadā valsts pārsniegusi līgumkaravīru plānu. Pēc Sergeja Šoigu 19.decembra datiem, kopš gada sākuma dienēt ieradušies 490 tūkstoši līgumkaravīru un brīvprātīgo. Tomēr militārpersonām, kas parakstīja līgumu, ir jācīnās līdz oficiālajām kara beigām, un brīvprātīgie var atstāt fronti pēc dienesta beigām. Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs sacīja, ka brīvprātīgie ir aptuveni 21%, tāpēc līgumu parakstījuši aptuveni 387 tūkstoši cilvēku.
Vai Krievija 2024. gadā izpildīs plānu par līguma karavīriem?
Žurnālistes avoti atzīmēja, ka nākamgad Krievijai būs grūtāk izpildīt līguma karavīru komplektēšanas plānu nekā šogad.
“Cilvēki, kas devās karā patriotisku iemeslu dēļ, ir prom,” sacīja avots.
Cits sarunu biedrs atzīmēja, ka, neskatoties uz dzīvā spēka trūkumu Krievijā, līgumdarbinieku plāns tiks izpildīts, jo īpaši ar “mērķtiecīgākas kampaņas” palīdzību. Pēc viņa teiktā, viņi var pieņemt dienestā pilsoņus, kuri nemaksā alimentus, viņi “varēs atmaksāt parādu Tēvzemei un samaksāt alimentus”.
Žurnāliste raksta, ka līgums ļauj varas iestādēm nemobilizēt pilsoņus “lielos viļņos”. Tomēr, pēc avota teiktā, vietējās varas iestādes dotu priekšroku mobilizācijai, jo tā ir “vieglāka”.
“Bet, kad kāds no gubernatoriem mēģina iestāstīt virsotnei, ka varbūt veiksim vēl vienu mobilizāciju, tam ir stingrs atteikums. Tikai līgums,” piebilda sarunu biedrs.
