Beļģija, Igaunija un Polija tika īpaši izceltas par NEKP neiesniegšanu un tika aicinātas to izdarīt “nekavējoties”.
Eiropas Komisija trešdien paziņoja, ka ES ir “uz pareizā ceļa”, lai sasniegtu savus 2030. gada klimata mērķus.
Atjaunināto nacionālo klimata un enerģētikas plānu (NEKP) novērtējums liecina, ka ES ir ceļā uz 54% emisiju samazinājumu līdz 2030. gadam, kas ir tikai par vienu procentu mazāk nekā juridiski saistošais 55% mērķis.
Tas atspoguļo dalībvalstu pastiprinātos centienus ierobežot savas emisijas pēdējo divu gadu laikā, neskatoties uz dažu prasībām, lai bloks vājinātu savas zaļās saistības.
Taču pilsoniskās sabiedrības organizācijas apgalvo, ka šajos plānos ir būtiski trūkumi, un tās joprojām ir noraizējušās par to, vai valdības spēs tos pilnībā īstenot.
“ES 2030. gada klimata un enerģētikas mērķi ir nepārprotami sasniedzami, taču bez efektīvas valstu politikas un ticama finansējuma — abu šo aspektu atjauninātajos plānos lielā mērā trūkst — īstenošana būs nepietiekama,” saka Klimata rīcības tīkla (CAN) Eiropas klimata politikas eksperte Džūlija Nardi.
Kur emisijas ir visvairāk samazinātas?
NEKP sīki apraksta, kā katra dalībvalsts plāno sasniegt bloka ilgtermiņa mērķi – līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai un līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
2030. gada mērķis ir viens no vērienīgākajiem starp pasaules lielākajām ekonomikām. Komisija pašlaik gatavojas ierosināt jaunu mērķi 2040. gadam, kas varētu sasniegt pat 90 procentus .
Tajā progresu 2030. gada mērķa sasniegšanā skaidroja ar rīcību enerģētikas nozarē, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus. sedza 24 % no enerģijas patēriņa ES. Saskaņā ar Komisijas datiem lielākā daļa dalībvalstu tagad ir sasniegušas mērķi līdz 2030. gadam sasniegt 42,5 % īpatsvaru.
Lauksaimniecība un transports bija starp nozarēm, kas atpalika emisiju samazināšanas ziņā. Arī Beļģija, Igaunija un Polija tika īpaši izceltas par to, ka tās nav iesniegušas savus NEKP, un tām tika ieteikts “to izdarīt nekavējoties”.
“Emisijas kopš 1990. gada ir samazinājušās par 37 %, savukārt ekonomika ir augusi gandrīz par 70 %, kas pierāda, ka rīcība klimata jomā un izaugsme ir cieši saistītas,” sacīja ES klimata komisāre Vopke Hekstra.
Viņa mudināja dalībvalstis “balstīties uz šo impulsu”, piebilstot, ka ieguldījumi tīrās tehnoloģijās un inovācijās ir “būtiski” rūpniecības konkurētspējai un jaunu tirgu atvēršanai ES uzņēmumiem.
Komisija ir aicinājusi valstis turpināt iesākto un pilnībā īstenot iesniegtos plānus.
“Mums ir iemesli lepoties, lai gan mēs nevaram būt apmierināti. Esam paveikuši garu ceļu, bet vēl neesam tur, kur mums jābūt,” sacīja enerģētikas komisārs Dans Jorgensens.
Plāni ir tikpat spēcīgi, cik spēcīgi ir procesi, kas tos īsteno
Pilsoniskās sabiedrības grupas apgalvo, ka viņu veiktā šo NEKP sākotnējā analīze liecina, ka joprojām pastāv būtiski trūkumi. Tās norāda, ka daudziem trūkst nepieciešamās ambīcijas un politikas, lai panāktu nepieciešamo emisiju samazinājumu, jo īpaši energoefektivitātes jomā.
NVO koalīcija no Francijas, Vācijas, Īrijas, Itālijas, Zviedrijas, Bulgārijas, Kipras un Maltas aicina Eiropas Komisiju uzsākt tiesvedību pret šo valstu valdībām. Tās uzskata, ka trūkumi klimata plānos nav tikai politikas neveiksmes, bet gan ES tiesību aktu pārkāpumi.
Valstīm ir juridisks pienākums īstenot klimata rīcību, un Komisijai ir skaidra atbildība ievērot un īstenot ES tiesību aktus, reaģējot uz to.
CAN Europe arī norāda, ka obligāta iedzīvotāju iesaistīšana procesā ir izrādījusies īpaši vāja, jo procesi ir neskaidri vai kļūdaini. Tā ir neizmantota iespēja stiprināt plānus, iesaistot cilvēkus to izstrādē.
“Nacionālie klimata plāni ir tikpat spēcīgi, cik spēcīgi ir procesi, kas tos īsteno,” piebilst Nardi.
“Atstājot malā sabiedrības līdzdalību un neizveidojot skaidrus atbildības mehānismus, valdības vājina savu klimata saistību pamatus.”
