Gadiem ilgi ir bijis ieteikums izmantot četrvērtīgu vakcīnu, lai aizsargātos pret gripu. Tas neattiecas uz pašreizējo sezonu. Tam ir iemesls.
Iespējams, daži jau ir pārsteigti: no šīs sezonas gripas vakcinācijai ieteicama trīsvērtīgā vakcīna, nevis iepriekšējā četrvērtīgā vakcīna. Tā piedāvā aizsardzību tikai pret trim gripas vīrusa celmiem, nevis četriem. Tas nav izmaksu samazināšanas pasākums, bet gan Corona pasākumu nenozīmīgas ietekmes dēļ: “Mēs esam pilnībā izskaduši gripas celmu,” saka Kārstens Vatzls no Dortmundes TU . “Tas ļoti skaidri parāda, cik efektīvi bija pasākumi.”
Līdz 2018. gadam trīsvērtīgā vakcīna bija standarta. Kopš 2018./2019.gada gripas sezonas Vācijas Pastāvīgā vakcinācijas komisija (STIKO) ir ieteikusi četrvērtīgu vakcīnu. Sezonas sākumā kā standarta gripas aizsardzība atkal tika ieteikta trīsvērtīgā vakcīna – bez antigēniem pret B Yamagata gripas celmu.
Jau 2020. gadā eksperti bija konstatējuši, ka šī gripas vīrusu grupa vairs necirkulē. B Yamagata turpmākajos gados vairs neparādījās, saka imunologs Vacls. Saskaņā ar rakstu specializētajā žurnālā “Lancet”, B Yamagata ir vienīgais vīruss, kas izraisa elpceļu slimības, kas tika iznīcināts korona pandēmijas laikā – lai gan joprojām ieteicams ievērot piesardzību: ne visi pasaules nostūri tiek labi uzraudzīti, B Yamagata, iespējams, kaut kur ir izdzīvojis.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2023. gada septembrī secināja, ka B-Yamagata komponents vakcinācijas aizsardzībai vairs nav vajadzīgs. Tā sauktajai trīsvērtīgajai vakcīnai tagad vajadzētu saturēt tikai viena B gripas celma (B Victoria) un divu A gripas celmu antigēnus. Visā pasaulē cirkulē dažādi šo apakštipu varianti ar atšķirīgu intensitātes pakāpi katrā gripas sezonā.
Katru februāri PVO apsver, kā būtu jāizstrādā nākamās sezonas vakcīnas, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo aizsardzību. Tā kā ir grūti paredzēt, kuri celmi dominēs, gadiem ilgi tiek izmantota četrvērtīga vakcinācijas aizsardzība pret diviem A un diviem B celmiem. Tas palielināja iespējamību, ka vakcīna būs efektīva pret celmiem, kas faktiski cirkulē.
Gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība. Slimības gaita ir daudz smagāka nekā “gripai līdzīgas infekcijas”, kā to bieži sauc par saaukstēšanos, ko izraisa citi patogēni. Nogurums, paaugstināts drudzis un sauss klepus parasti rodas pēkšņi
Gripas vīrusi samazina organisma aizsargspējas un padara organismu uzņēmīgu pret dzīvībai bīstamām komplikācijām: Saskaņā ar RKI datiem, ar gripu saistītos nāves gadījumus parasti izraisa bakteriāla pneimonija pēc tam, kad gripas vīrusi iepriekš ir sabojājuši plaušas. Nāves gadījumu skaits dažādās sezonās ir ļoti atšķirīgs – no vairākiem simtiem līdz vairāk nekā 25 000, tāpat kā 2017./18.gada sezonā.
STIKO iesaka veikt ikgadēju vakcināciju rudenī cilvēkiem vecumā no 60 gadiem vai ja ir paaugstināts veselības risks, piemēram, kādas pamatslimības dēļ. Vakcinācija nenodrošina 100% aizsardzību pret slimībām, taču tā nodrošina vieglākus simptomus. Savukārt pret gripu, tāpat kā pret visām vīrusu izraisītām slimībām, antibiotikas ir neefektīvas. Tomēr tās lieto, ja rodas arī baktēriju izraisītas komplikācijas.
