Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma Latvijā ir aizgājusi pilnīgi greizi, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāmai” pauda Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Viņš pauda neapmierinātību ar to, ka Rīgai no sava šā gada budžeta būs jāatdod 125 miljoni eiro citām pašvaldībām finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Pēc viņa sacītā, kamēr Rīgai ņems nost tik lielas naudas summas, tikmēr visu galvaspilsētas vajadzību apmierināšanai naudas nepietiks.
Viņaprāt, šobrīd finanšu izlīdzināšanas sistēma ir aizgājusi pilnīgi greizi, jo finansējumu saņem arī pašvaldības, kurām nauda nepieciešama nevis pamata, bet papildfunkciju veikšanai.
Princips finanšu izlīdzināšanai ir piešķirt papildu finansējumu pašvaldībām, kas netiek galā ar pamata funkcijām. “Taču šobrīd finansējumu no izlīdzināšanas fonda saņem tās pašvaldības, kam nav nekādu problēmu ar pamata funkcijām.
Liepāja, Ventspils, Sigulda, Ogre, Jelgava. Visas šīs pilsētas ir saņēmējpilsētas, un te ir jautājums, vai šī nauda, kas šobrīd tiek sadalīta, kalpo mērķiem, kam vispār šis likums bija domāts,” teica Staķis.
Šo piektdien, 3. februārī, Staķis plānojis tikties ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (“Jaunā Vienotība”), lai runātu par pašvaldību finanšu jautājumu regulējumu un iespējamām izmaiņām sistēmā.
Runājot par apturēto Rīgas attīstības plānu, Rīgas mērs atzina, ka šī plāna stāšanos spēkā visvairāk gaida uzņēmēji. “Mums ir vairāki iesaldēti investīciju projekti, desmitu, simtu miljonu apmērā,” sacīja Staķis, kā piemērus minot “Grindeks” plānus celt jaunu rūpnīcu ap 100 miljonu eiro vērtībā un vismaz deviņu daudzdzīvokļu māju būvniecības ieceres.
Mērs atzina, ka vairāk par apturēto pilsētas attīstības plānu investīciju piesaisti galvaspilsētai negatīvi ietekmēja Krievijas iebrukums Ukrainā, kā rezultātā tikuši iesaldēti vismaz trīs lieli investīciju projekti. Ar šiem investoriem joprojām tiek uzturēti kontakti, teica Staķis.
